Tikmēr kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka Lukašenko mērķi ir plašāki, proti, attiecību uzlabošana ar Rietumiem, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas.
Septembrī Minskā Ukraina un promaskaviskie kaujinieki ar Krievijas starpniecību panāca vienošanās par pamieru, kas gan pilnā mērā netiek ievērots.
Krievija joprojām noliedz, ka tā atbalstītu promaskaviskos kaujiniekus Austrumukrainā un apgalvo, ka visi krievu kaujinieki, kas tur cīnās, ir brīvprātīgie.
Lukašenko šī ir pirmā vizīte Ukrainā, kopš pagājušās ziemas, kad Kijeva krasi nosvērās Rietumu virzienā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko naktī uz svētdienu noturēja šonedēļ jau trešo telefonsarunu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli par miera sarunu aizkavēšanos.
Abi līderi bija vienisprātis, ka turpmākajās sarunās jāpanāk "demarkācijas līnija un jāizveido plāns karavīru atvilkšanai un ķīlnieku atbrīvošanai", atklāja Porošenko birojs.
"Petro Porošenko pauda cerību, ka visas miera procesa puses pieliks pūles, lai nodrošinātu, ka tikšanās notiek drīz," informēja prezidenta birojs.
Eiropas Savienības (ES) līderi un Porošenko vēl nesen pauda cerību, ka tā dēvētās Minskas sarunas varētu turpināties jau svētdien, bet divi kaujinieku pārstāvji aģentūrai AFP norādīja, ka tuvākajā laikā nekādas sarunas neesot ieplānotas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
