Drošības situāciju reģionā šobrīd nevar uzskatīt par stabilu, tādēļ par savas valsts aizsardzību jau tagad jādomā visai sabiedrībai - šādu pārliecību pirmdien izteicis Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks, sveicot pilsoņus gaidāmajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.
Viņš novēlējis visiem dvēseles mieru un prieku, panākumus un ticību, bet vienlaikus aicinājis domāt par valsts aizsardzību jau miera laikā. "Ticu - ja sargāsim un aizstāvēsim Lietuvu visi kopā, ja gatavosimies tam laikus, negaidot liktenīgo dienu, būsim neuzvarami," uzsvēris Bruņoto spēku pavēlnieks.
"Pēdējā laikā drošības situācija reģionā mainījusies. To vairs nevar saukt par ļoti stabilu un viegli prognozējamu. Tas savā ziņā atmodinājis gan mūsu politiķus, gan sabiedrību," teikts Žuka paziņojumā.
"Aizvien vairāk cilvēku interesējas par valsts aizsardzības jautājumiem, panākta vienošanās par aizsardzības finansējuma palielināšanu, patriotiski noskaņoti cilvēki aizvien vairāk diskutē un spriež, kā varētu iesaistīties valsts aizsardzībā miera laikā, informācijas kara apstākļos, kā aizstāvēt valsti bruņotas agresijas gadījumā. Tāda sabiedrības reakcija iepriecina, tas liecina, ka Lietuvā ir un būs cilvēki, kas ir gatavi aizstāvēt savu tēvzemi," viņš uzsver.
Kā norāda Žuks, aizsardzība nebūtu jāsaprot vienīgi kā bruņota pretošanās. "Ir daudzi citi veidi un formas, kā atbalstīt bruņotu valsts aizsardzību, kuras laikā dzīve taču neapstāsies - būs vajadzīga gan pārtika, gan enerģija, gan kurināmais, būs jāārstē ievainotie, jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts sabiedrotajiem un jāsniedz daudzi citi pakalpojumi. Tādēļ brīvprātīgos, kas nav pakļauti karaklausībai, bet gribēs ar savām zināšanām un darbu iesaistīties valsts aizsardzībā, aicināsim vērsties Sarkanā Krusta biedrībā un citās nevalstiskajās organizācijās, kas palīdzēs valsts institūcijām sniegt pirmo psiholoģisko vai medicīnisko palīdzību, veiks glābšanas un citus darbus. Gribu uzsvērt, ka katrs no jums savas valsts aizsardzībā piedalīsieties jau ar to vien, ka nesadarbosieties ar agresoru un apliecinās solidaritāti ar savas valsts Bruņotajiem spēkiem," teikts ģenerālmajora paziņojumā.
"Domājams, ka militāras agresijas gadījumā, gluži tāpat kā šobrīd, miera laikā, norisināsies asa cīņa informācijas telpā. No tā, kā mums tajā veiksies, būs atkarīga mūsu karavīru morāle, sabiedrības noskaņojums, starptautiskās kopienas, sabiedroto un partneru atbalsts, vārdu sakot, sekmīga aizsardzība," raksta Žuks.
"Šādā cīņā var un tiek aicināts piedalīties ikviens Lietuvas pilsonis, ne tikai mediju pārstāvji vai informācijas tehnoloģiju speciālisti. Mēs ikviens šajos laikos varam brīvi fiksēt, kas notiek mums apkārt, un šajā informācijā acumirklī dalīties ar visu pasauli. Mēs ikviens varam atlasīt drošus informācijas avotus, domāt kritiski, aktīvi izplatīt kritisko domāšanu un tādā veidā piedalīties cīņā pret dezinformāciju un propagandu."
Bruņoto spēku pavēlnieks atgādina, ka Lietuvas pilsoņi savas tiesības un pienākumu aizstāvēt valsti var īstenot arī, apvienojoties bruņotas pretošanās grupās, - ja valstī tiek ievests karastāvoklis, visi 18 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi, kas nav saņēmuši mobilizācijas pavēstes un kuriem likumdošanā nav noteikti citi konkrēti pienākumi, ir tiesīgi apvienoties partizānu vienībās, vienlaikus paturot prātā starptautiskajās humānajās tiesībās noteiktās prasības - šādām vienībām nepieciešams komandieris, kas atbildīgs par savu padoto rīcību, to dalībniekiem jāvalkā labi saskatāmas atšķirības zīmes, ieroči jānēsā atklāti un jāievēro kara tiesību normas un principi. Par lēmumu aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās pilsoņiem būtu jāinformē tuvākā armijas daļa vai kara komandantūra, kur viņi arī saņemtu visu aktuālo informāciju un nepieciešamās atpazīšanas zīmes.
Žuks norāda, ka saskaņā ar karastāvokļa likumu tādas vienības kara gadījumā uzskatāmas par Bruņoto spēku sastāvdaļu, kas pakļautas Bruņoto spēku pavēlniekam, ļaujot koncentrēt spēkus kopīga mērķa sasniegšanai.
Viņš aicinājis valsts aizsardzībai gatavoties jau šobrīd, miera laikā, kā vienu no iespējām minot brīvprātīgus triju mēnešu militārās pamatapmācības kursus vai dienestu brīvprātīgajos aizsardzības spēkos, kas labi apvienojams ar darbu civilajās profesijās vai mācībām, savukārt vecumā no 11 gadiem var iesaistīties Lietuvas Strēlnieku savienībā, kur iespējams gūt nepieciešamās militārās zināšanas un dažādos veidos piedalīties valsts drošības garantēšanā, piemēram, informēt sabiedrību par valsts aizsardzības jautājumiem, piedalīties kiberaizsardzībā, veikt pilsonisko un patriotisko audzināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
