Afganistānas raibajā vēsturē kalnainajai Centrālāzijas valstij pāri gājuši neskaitāmi karapulki. Kopš 20. gadsimta sākuma gandrīz katra jauna valsts līdera vairāk vai mazāk asiņainajai nomaiņai par pamatu bijusi iekšējo spēku cīņa par modernizāciju un pret tradīciju saglabāšanu vai otrādi. 70. gados šajā cīņā aktīvi iesaistījās arī Padomju Savienība un ASV.
Afgāņu valstij aukstā kara laikā bija izdevīgi palikt neitrālai - gan padomju, gan rietumu bloks centās iegūt tās labvēlību, attīstot Afganistānas infrastruktūru, tostarp izbūvējot galvenās autostrādes un lidostas. Politiski Afganistānas valdnieki gan vairāk simpatizēja Padomju Savienībai - sākotnēji, lai mazinātu britu ietekmi, bet vēlāk, jo PSRS palīdzēja veikt dažādas reformas, tostarp izveidot skolu sistēmu, kā arī apmācīja un apgādāja afgāņu armiju.