Francijas "Mistral" klases karakuģi neatbilst Krievijas militārajai doktrīnai, paziņojis Krievijas Militāri rūpnieciskās komisijas kolēģijas priekšsēdētājs Jurijs Mihailovs.
"Es šeit neatklāšu nekā jauna, bet principā "mistrāli" kā desantkuģi ne visai atbilst mūsu aizsardzības doktrīnai," sacīja amatpersona. Viņš norādīja, ka Krievija "izdzīvos arī bez "mistrāliem"".
Izdevumi importa tehnoloģiju aizstāšanai aizsardzības jomā, pēc kā vajadzība radusies Rietumu noteikto sankciju rezultātā, Krievijai izmaksās vairākus miljardus dolāru.
Importa tehnoloģiju aizstāšanas programma varētu ilgt pusotru divus gadus.
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs vēl sestdien sacīja, ka Krievija no Francijas gaida vai nu karakuģus "Mistral", vai arī projektā ieguldītās naudas atdošanu.
"Nav svarīgi, vai kalendārā ir 2014.gada 31.decembris vai 2015.gada 1.janvāris, mēs no Francijas gaidām lēmumu. Mūs apmierina jebkurš notikumu attīstības variants: vai nu "Mistral", vai arī visas ieguldītās naudas atdošana," žurnālistiem pavēstīja Borisovs, piebilstot, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, otrs variants "varbūt ir pat vēlamāks".
Francija 2011.gadā piekrita uzbūvēt un pārdot Krievijai divus "Mistral" klases desantkuģus. Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt oktobrī vai novembrī, bet otro - 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija tika pakļauta lielam starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu, un septembrī tā atlika pirmā "Mistral" klases kuģa piegādi.
Atteikšanās nodot Krievijai "Mistral" klases kuģus ir pierādījums tam, ka Francija nepiegādā ieročus "nesaprotams, kam", intervijā raidorganizācijai RFI pagājušajā nedēļā atzina Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Vēl 5. decembrī viņš sacīja, ka Francija, iespējams, Krievijai vispār nepiegādās tai uzbūvētos kuģus.
"Pagaidām mēs nevaram veikt piegādes, iespējams, mēs tās nevarēsim veikt vispār," atzina ministrs.
Apstākļi, lai nodotu Krievijai "Mistral" klases kuģus, nav radīti. "Iespējams, kaut kad situācija mainīsies," viņš piebilda.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība , ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
