Komunisma gals Rumānijā: kā pirms 25 gadiem nošāva Čaušesku un viņa kundzi  (137)

1989. gads pasaulē ir zīmīgs ar "Dzelzs priekškara" sabrukšanu Eiropā. To iezīmēja tādi notikumi, kā "Baltijas ceļš", Berlīnes mūra krišana, "Samta revolūcija" Čehijā un komunisma režīmu krišana Varšavas pakta valstīs.

Rumānija palika pēdējā no PSRS ietekmes sfērā esošajām Austrumeiropas sociālistiskās nometnes valstīm, kur joprojām saglabājās komunistu varas sistēma ar Nikolaji Čaušesku priekšgalā.

Personības kults un dzīves līmeņa krišanās

Čaušesku pie varas Rumānijā atradās kopš 1965. gada, kad kļuva par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, bet 1967. gadā arī par oficiālu valsts vadītāju.

Nikolaje Čaušesku savas valdīšanas sākumā guva tautas atbalstu par neatkarīgu nacionālās politikas kursu, atklāti apstrīdot PSRS dominanci pār Rumāniju un praktiski izbeidzot Rumānijas dalību Varšavas pakta militārajā aliansē.

Tomēr iekšpolitikā Čaušesku pieturējās pie stingra komunistiskā kursa un varas centralizācijas. Viņa slepenpolicija uzturēja kontroli pār vārda brīvību un medijiem, un nepieļāva nekādu disidentismu vai opozīciju. Čaušesku piekopa personības kultu, kā arī svarīgos valsts amatos iecēla savu sievu Elenu un citus ģimenes locekļus.

Lai atmaksātu milzīgo ārējo parādu, ko valsts iekrāja neveiksmīgos rūpniecības projektos, 1982. gadā Čaušesku deva rīkojumu eksportēt gandrīz visu Rumānijā saražoto lauksaimniecības un rūpniecības produkciju un ieviesa stingrus taupības pasākumus. Tas noveda pie ārkārtēja pārtikas, degvielas, enerģijas, medikamentu un citu ikdienas nepieciešamības preču trūkuma, dramatiski pasliktinot dzīves līmeni valstī.

Pirmie protesti

Šādos apstākļos 1989. gada pārmaiņu vēsmas sasniedza arī Rumāniju. Tautas neapmierinātība decembrī sāka pāraugt plašos protestos. Dramatisko notikumu sākums bija protesti Timišoaras pilsētā, ko izraisīja valdības mēģinājums izraidīt disidentu mācītāju Laslo Tokešu, kurš bija kritizējis Čaušesku režīmu.

16. decembrī Timišoarā sākās protesti un demonstranti ieņēma vietējo Komitejas ēku. Situācija saasinājās, kad demonstrantu izklīdināšanā tika iesaistīta armija un drošības spēki. 17. decembrī tika atklāta uguns pa protestētājiem. Nākamajās dienās demonstrācijām pievienojās arvien jauni cilvēki, arī rūpnīcu strādnieki, kurus valdība sūtīja palīgā demonstrantu izdzenāšanai.

Tikmēr pārējie valsts iedzīvotāji plašāku informāciju par notikumiem Timišoarā varēja uzzināt tikai caur paziņām un no ārzemju radiostacijām.

Čaušesku pēdējā runa

21. decembrī galvaspilsētā Bukarestē tika sarīkots "spontāns Čaušesku atbalsta mītiņš", kura dalībniekus Rumānijas līderis uzrunāja no Centrālkomitejas ēkas balkona. Uzruna, kurā tika slavēti sociālisma sasniegumi, nosodīti notikumi Timišoarā, saucot tos par ārēju spēku mēģinājumu pakļaut un sadalīt valsti, tika translēta televīzijā.

Tomēr labi plānotais mītiņš, uz kuru bija savesti strādnieki ar karogiem un Čaušesku ģīmetnēm uz plakātiem, lai radītu iespaidu par plašu tautas atbalstu vadonim, pārvērtās par protesta demonstrāciju. Cilvēkus nomierināt nepalīdzēja arī Čaušesku paziņojums, ka no 1. janvāra tiks paceltas algas, pensijas un pabalsti.

Lai gan televīzijas tiešraidi mēģināja cenzēt, pārtraucot translāciju mirklī, kad vadoņa runas vidū laukumā izcēlās nekārtības un līderis centās nomierināt pūli, uz īsu mirkli tas bija redzams skatītājiem, un cilvēki visā valstī saprata, ka notiek kaut kas neparasts.

Revolūcija ir sākusies

Turpmākajās stundās pēc Čaušesku uzrunas ielās plūda arvien vairāk cilvēku, izsaucot pret diktatūru vērstus saukļus. Drīz pret neorganizēto un neapbruņoto ļaužu masu tika izsūtīti karavīri, tanki, bruņumašīnas, speciālo uzdevumu vienības un civilā ģērbti slepenpolicijas darbinieki. Bukarestē sākās šaušana.

Nākamajā rītā, 22. decembrī, Bukarestē atkal pulcējās tūkstošiem protestētāju. Barjeras laukumu norobežošanai pie pils un Universitātes laukuma izrādījās bezjēdzīgas. Demonstrantiem pievienojās daudzi drošības spēku pārstāvji. Radio pārraidīja paziņojumu, ka ir ieviests karastāvoklis un aizliegts pulcēties grupās, kas lielākas par par piecām personām.

Čaušesku, kurš nebija izmantojis izdevību bēgt no Bukarestes, atkal no balkona mēģināja uzrunāt pūli, taču tika izsvilpts.

Tajā pašā rītā izplatījās ziņas, ka mīklainos apstākļos miris aizsardzības ministrs Vasile Milea. Valdības paziņojumā bija teikts, ka ministrs atbrīvots no amata par nodevību un izdarījis pašnāvību, kad viņa nelojalitāte atklāta.

Daudzi uzskatīja, ka Milea atteicies dot rīkojumu atklāt uguni pa demonstrantiem. Karavīri masveidā sāka pāriet revolucionāru pusē. Komandieri nav centušies viņus aizkavēt.

Čaušesku iecēla jaunu aizsardzības ministru Viktoru Stanculešku, kurš bez vadoņa ziņas pavēlējis karavīriem atgriezties bāzēs. Tajā brīdī sācies demonstrantu uzbrukums Centrālkomitejas ēkai, bet Stanculešku pakļautībā esošie karavīri pretestību neizrādīja.

Čaušesku un Elenas bēgšana

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma nomierināt tautu, Čaušesku un viņa sieva ar liftu devās uz ēkas jumtu. Tad Centrālkomitejā jau ielauzās pirmā protestētāju grupa. Pirms pēdējā stāva elektrības problēmu dēļ lifts apstājies. Čaušesku un viņa sievu no lifta atbrīvojuši miesassargi.

Diktatora helikoptera pilots Vasile Mulutans vēlāk stāstīja, ka Čaušesku un viņa sieva bijuši "balti no bailēm" un viņus uz lidaparātu burtiski atnesuši miesassargi. Helikopters ar Čaušesku pāri un vēl dažām augstām amatpersonām un miesassargiem aizlidojis uz Snagovu, kur diktators norīkojis pilotu izsaukt divus ar karavīriem pilnus apsardzes helikopterus un vēl vienu pasažieru lidaparātu. Tomēr Mulutana komandieris rācijā atbildējis, ka notiek revolūcija un viņa pieprasījums netiks izpildīts. Tad Čaušesku pavēlējis lidot uz Titu.

Pie Titu pilsētas pilots izpildījis straujus manevrus un samelojis, ka to dara, lai izvairītos no pretgaisa aizsardzības ieročiem. Čaušesku licis nekavējoties nosēsties. Pilots to izdarījis laukā pie ceļa, kas ved uz Pitešti pilsētu.

Čaušeku drošībnieki devušies apturēt garāmbraucošās automašīnas. Sākumā bēgļus uzņēmis kāds vietējais ārsts, kurš tomēr nevēlējās iesaistīties un pēc neilga brauciena simulējis automašīnas dzinēja problēmas. Nākamais autovadītājs diktatoru pāri aizvedis līdz Tirgovištei, pārliecinot viņus, ka drošs patvērums viņiem tiks sniegts lauksaimniecības tehniskajā institūtā pilsētas nomalē.

Tur iestādes direktors ierādījis bēgļiem telpu, kur viņus ieslēdzis. Pēc neilga laika Čaušesku pāri arestēja vietējā policija, nogādājot viņus Targovištes armijas bāzē.

Nāvessods nošaujot

24. decembrī jaunizveidotās Nacionālās Glābšanas frontes vadītājs Ions Iliesku izdeva rīkojumu par Ārkārtas kara tribunāla izveidošanu, lai tiesātu Čaušesku par masu slepkavībām un cietiem noziegumiem.

Improvizētais tribunāls notika 25. decembrī. Divu stundu laikā Čaušesku pāris tika atzīti par vainīgiem. Abiem piesprieda nāvessodu. Lai gan formāli notiesātajiem būtu jābūt apelācijas tiesībām, nāvessods izpildīts nekavējoties.

Čaušesku un un viņa sievu Elenu nošāva trīs desantnieki ar saviem dienesta ieročiem. Tiesas sēde tika filmēta un ieraksts uzreiz pēc tam izplatīts gan Rumānijā, gan ārzemēs. Video redzami arī Čaušesku un viņa sievas līķi. Pats soda izpildes process nav pilnībā nofilmēts, jo operators pagalmā, kur izpildīts nāvessods, paspējis ierasties tikai uz šaušanas beigām.

Čaušesku tiesas steiga tiek skaidrota ar bailēm, ka viņam lojālie spēki varētu mēģināt līderi atbrīvot.

Kaujas Bukarestē

Čaušesku aizlidošanas brīdī 22. decembrī Centrālkomitejas pilī Bukarestē jau bija ielauzušies demonstranti. Cilvēki meta ārā pa logiem diktatora attēlus un komunisma simboliku. Pilī valdīja svētku noskaņojums.

Tikmēr pilsētā turpinājās kaujas. Jaunā Nacionāla Glābšanas padome vēl nebija pārņēmusi kontroli, bet Čaušesku režīmam lojālie spēki uzbruka nozīmīgiem objektiem - televīzijai, radio, telefonsakaru iestādēm, pastam, Preses namam un citiem. Starp režīmam lojālajiem spēkiem un revolucionāriem notika ielu kaujas.

Ārzemju ziņu dienestu sižeti par cīņām Rumānijā – video. 

24. decembrī Bukarestē izskatījies kā karā. Pilsētā braukājuši tanki, bruņutransportieri un armijas smagās automašīnas. Pie stratēģiskajiem objektiem izveidoti ielu kontrolposteņi, pilsētā dzirdamas šāvienu kārtas. Kauju troksnis apklusis 27. decembrī. Komunistu režīms bija kritis.

Rumānijas revolūcija prasīja vairāk nekā 1000 dzīvību. Vairāk nekā 3000 cilvēku guva ievainojumus.