Ceturtdien aprit 35 gadi kopš Afganistānas galvaspilsētas Kabulas lidostā nolaidās pirmās Padomju lidmašīnās ar militārpersonām, uzsākot tā saucamo PSRS karu Afganistānā. Lai gan sākotnēji PSRS vadība cerēja tikai sniegt atbalstu komunistu vadītās Afganistānas Tautas Demokrātiskās Republikas armijai, padomju kareivji nokļuva desmit gadus ilgas karadarbības centrā.
1979. gada 25. decembrī galvaspilsētā nolaidās pirmās padomju gaisa desantnieku vienības, lai jau pēc dažām dienām - 27. decembrī - ar varu pārņemtu galvenos Kabulas militāros objektus un gāztu prezidentu. Tajā pat laikā no ziemeļiem valstī ienāca arī padomju sauszemes spēki.
Karā no padomju puses tika iesaistīti līdz pat 110 000 karavīriem vienlaicīgi, taču PSRS spēkiem ne brīdi neizdevās iegūt kontroli pār vairāk nekā 20% no valsts teritorijas. Kara laikā to lielākajiem pretiniekiem modžahediem vietējo afgāņu atbalsts tikai turpināja pieaugt.
Konfliktā bojā gāja vismaz miljons afgāņu, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāju, kā arī aptuveni 15 000 padomju karavīru. Afganistānā karojuši arī 3640 padomju karavīri no Latvijas, 64 no viņiem gājuši bojā, bet 177 bijuši ievainoti.
Par Padomju Savienības invāziju Afganistānā joprojām liecina lielais skaits kaujas laukos un pie militārajiem objektiem pamestās tehnikas atliekas. Tanku un bruņumašīnu skeleti nereti vairāk nekā divdesmit gadus ir nekustīgi stāvējuši vietās, kur tie reiz pamesti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
