'Delfi' Ukrainā: ukraiņi gatavi gan aizsardzībai, gan uzbrukumam  (401)

Pilsētā biežāk redzami karavīri plankumainajās formās, gandrīz vai ik vakaru kādā no daudzo vietējo televīziju sarunu šoviem spriež par to, kā apturēt Krievijas agresiju un izbeigt karu. Savukārt vadošajā dienas avīzē "Deņ", kas turpina iznākt tradicionālajā lielajā pirmskrīzes formātā, katrā numurā ievietotas ukraiņu karavīru fotogrāfijas un daudz rakstu, kas ļauj iepazīties ar situāciju frontē un izprast ukraiņu karavīru noskaņojumu.

Arī analītiski raksti ar ieteikumiem sabiedrībai sagatavoties uz ilgu un smagu pretestību. Ekspremjerministra Jevgēņija Marčuka skatījumā Ukrainai nākas mēroties spēkos ar ļoti spēcīgu, agresīvu un vienotu totalitāras valsts birokrātisko klanu. "Tomēr mūsu tauta ir vienkārši satriecoša, tādēļ mūs neviens neuzvarēs," izsakās Marčuks.

Strādnieki, inženieri - ukraiņu karavīri gatavi cīņai

Nonākot tiešā frontes līnijas tuvumā, var pārliecināties, ka beidzamajos mēnešos ukraiņu aizsardzības spēkiem ir izdevies kāpināt savas militārās spējas. Vienības ir saņēmušas papildinājumu, pie tam daļa jaunpienākušo izgājuši pietiekami labu apmācības kursu, arī tehnikas kļuvis vairāk.

Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām līdz gada beigām armijai frontē paredzēts piegādāt apmēram 1000 bruņutehnikas un bruņojuma (piemēram, artilērijas iekārtas) vienību. Kopš Krimas aneksijas ar savu patriotisko pozīciju un nepadošanos Krievijai labi pazīstamais ukraiņu armijas virsnieks, tagadējais Ukrainas parlamenta deputāts Jūlijs Mamčurs intervijā avīzē "Deņ" pastāsta, ka "pamiera" laiks esot labi izmantots.

Atjaunotas vienību kaujasspējas, bruņutehnika, artilērijas sistēmas. Atsevišķos virzienos izveidoti fortifikācijas nocietinājumi divās trīs aizsardzības līnijās. "Ja teroristi mēģinās uzbrukt, viņi saņems vērā ņemamu atbildi. Mēs esam gatavi gan aizsardzībai, gan uzbrukumam. Ukraiņu karavīru vidū vairs nav paniska noskaņojuma, kāds bija vērojams gada sākumā. Visi karavīri māk karot, viņu psiholoģiskais noskaņojums ir augstā līmenī, tādēļ viņi var pārmācīt jebkuru pretinieku," izsakās Mamčurs, kuru martā bija arestējuši krievu iebrucēji.

Uz laikraksta jautājumu, ko turpmāk iespējams sagaidīt no Krievijas, Mamčurs sniedz profesionālu komentāru: "Ir dažādi viedokļi par to. Taču situācija, piemēram, Doņeckas lidostā rāda, ka ir iznīcināti labākie krievu speciālisti no sevišķo uzdevumu vienībām, kuru sagatavošanā iztērētas lielas naudas summas. Ja Krievija tiešā uzbrukumā raida šos karavīrus, tas apliecina, ka Krievijai vairs nav resursu. Krievijai vairāk jādomā nevis par Ukrainu, bet par sevi. Krievijā un tās armijā viss nav tik spīdoši, kā redzams televīzijā."

Arī Staničnoluhanskē (18 km no Luhanskas pilsētas) izvietotās tankistu vienības karavīri sarunā ar "Delfi" stāstīja, ka esot pilnībā gatavi kaujām.

1963. gadā dzimušais Ivans: "Izgāju visu Maidanu, kur atrados Kremenčugas devītajā sotņā. Un arī pēc tam nevarēju palikt uz dīvāna. Sekoja apmācības. Tās bija labā līmenī - iemācījāmies šaut no visa veida ieročiem. Mūsu pamatdarbs ir cīņa ar pretinieka tankiem, jo esam no prettanku vada. Mums ir pārnēsājamās prettanku raķešu sistēmas, ar kurām var iznīcināt tanku 2,5 kilometru attālumā," stāstīja Ivans.

Krievu zaudējumi

Kā var spriest pēc dažādiem avotiem, Ukrainā jau krituši apmēram pieci tūkstoši Krievijas karavīru. OUN jeb ukraiņu nacionālistu organizācijas bataljona komandiera vietnieks Boriss Gumeņuks apgalvo, ka šis skaitlis svārstoties starp pieciem un sešiem tūkstošiem. Tā ir puse no zaudējumiem, kādi Padomju Savienībai nodarīti desmit Afganistānas kara gados. Apmēram tādu pašu skaitli nosaukuši arī daži cilvēktiesību aizstāvji no Krievijas.

Gumeņuks secinājumus par zaudējumu apjomu veicis, pamatojoties uz OUN bataljona rīcībā esošajām ziņām. "Taganrogas, Rostovas pie Donas morgi ir pārpildīti ar līķiem. Pie morgiem stāv refrižeratori, arī tie ir pilni ar līķiem. Viņus dozēti ved radiniekiem, lai nepieļautu dumpja izcelšanos," stāsta Gumeņuks.

Viņš stāsta, ka ukraiņu karavīri esot gatavi doties uzbrukumā. "Mēs gaidām politiski atbildīgu lēmumu no mūsu valsts vadības, kas dos pavēli par uzbrukumu. Esam gatavi izpildīt šādu pavēli. Uz ukraiņu pleciem ir uzvelta vēsturiska misija. Es saprotu, ka līst asinis, iet bojā labākie puiši, taču mums nav citas izvēles - ir jāsalauž totalitārais režīms. Mēs esam nolemti karam, esam nolemti uzvarai," avīzē "Deņ" stāsta virsnieks.

Radio "Svoboda" korespondente Bogdana Kostjuka "Delfi" pirms dažām dienām stāstīja, ka Kijevas centrālajā militārajā hospitālī tiekot atbrīvotas palātas, kuru iemītniekiem vēl ilgāku laiku vajadzētu tur ārstēties. Šo informāciju viņa ieguvusi no brīvprātīgajiem armijas palīgiem, kas gandrīz ik dienas pilda dažādus darbus šajā medicīnas iestādē. Iespējams, tas nozīmē, ka frontē ir sagaidāmas pārmaiņas - uzbrukums un tad, kā zināms, kara hospitāļiem jābūt gataviem ievainoto uzņemšanai.

Slikts miers nav pieņemams

Katoļu mācītājs Nikolajs Mišovskis laikrakstā "Zerkalo nedeļi" pastāsta, ka katoļu baznīca karošanu kā aizsargāšanos nenosoda - ir milzīga atšķirība starp aizsargāšanos un uzbrukumu. "Jā, karā šauj. Ja cilvēks ar ieroci rokās aizsargā sevi, savu ģimeni un valsti - tas ir viņa pienākums un aizstāvēšanās," saka mācītājs. Pēc viņa domām, ukraiņiem nevajadzētu piekrist mieram par jebkuru cenu. Esot tāda paruna - "Ja maizes kumosa dēļ izvēlas nebrīvi, tad pietrūks arī maizes".