Igauņu analītiķi: Krievijas jaunā militārā doktrīna sniedz ieskatu pašas uzvedībā  (1)

Jauno doktrīnu piektdien apstiprināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Jaunajā dokumentā minēti vairāki ārējie drošības riski, tostarp NATO paplašināšanās un Ukrainas atsāktie mēģinājumi pievienoties šai aliansei.

Bijušais Igaunijas ārlietu ministrs un pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Urmass Paets norādījis, ka arī jaunajā militārajā doktrīnā Maskava par galveno draudu joprojām uzskata NATO.

"Jaunās doktrīnas pieņemšanas brīdis ir loģisks, ja mēs skatāmies uz Krievijas pēdējā laika uzvedību Ukrainā. Ar to Krievijas varasiestādes mēģina pamatot savu motivāciju gan iekšējai, gan ārējai publikai. Viņi uzskata, ka viss, ko viņi dara, ir Krievijas pasargāšanai no ārvalstu draudiem," Igaunijas raidsabiedrībai ERR norādījis Paets.

Savukārt Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons piebildis, ka jaunā Krievijas doktrīna iemieso Aukstā kara garu un skaidri parāda pret Rietumiem vērsto nostāju.

"Manuprāt, jāpieņem zināšanai fakts, ka Krievijas militārajā doktrīnā aprakstītie "draudi" attiecināti uz sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā un Polijā. No otras puses, veids, kādā Krievija doktrīnā aprakstījusi moderno karadarbību, ir pārkopēts no pašu rīcības Krimā un Ukrainas austrumos," norādījis Mihkelsons, atsaucoties uz necaurredzamo veidu, kādā Krievija īsteno savas darbības.

Kā uzsver politikas analītiķis un eksperts Krievijas jautājumos Karmo Tīrs, lai doktrīnu izprastu, nepieciešams to apgriezt otrādi.

"Aprakstot iespējamos draudus, Krievija norāda, kā valsts pati plāno rīkoties savās kaimiņvalstīs - ne tik daudz ar tradicionālo, militāro spēku, bet gan ar propagandu un maigo varu, vai tā būtu politiska, vai ekonomiska," norāda Tīrs.