Vai Putinam draud galma apvērsums?  (101)

Kad ikgadējā lielajā preses konferencē Putinam pajautāja, vai viņš baidās no iespējama galma apvērsuma tuvākajā nākotnē, viņš smīnot atbildēja: "Attiecībā uz galma apvērsumiem, nomierinieties. Mums nav galmu, tāpēc arī galma apvērsumu nevar būt."

Putina pozīcija Krievijas varas Olimpā patiešām saglabājas stabila, uzskata Laurinavičs. Lai gan sagaidāms, ka līdera tuvāko lokam piederošie oligarhi būs neapmierināti ar sankciju un zemo naftas cenu dēļ zaudēto bagātību, un aizkulisēs var paust neapmierinātību, neviens klans nav ieinteresēts Putina gāšanā, domā analītiķis.

"Manā skatījumā nevienam klanam nav nekāda stimula to darīt viena vienkārša iemesla dēļ. Sistēma ir izveidota tā, ka Putins būs nepieciešams visiem. Pretējā gadījumā sāktos tāds nestabilitātes periods, ka neviens nevarētu būt drošs, ka netiks iznīcināts. Tā ir galvenā varas balansa sistēmas būtība," skaidro Laurinavičs.

"Pats Putins tiecas uzturēt līdzsvaru: ja kāds klans paliek stiprāks, viņš tiecas pretējā virzienā, "cērt" dažas galvas. Arī to viņš izmanto. Sistēma ir kā mafijā: visbiežāk pret krusttēvu neviens nesaceļas, jo, ja notiks tāda politika, sāksies visu pret visiem karš. Jo karš nebūtu pret Putinu, bet citam pret citu, jo viņiem ir ļoti dažādas intereses," turpina lietuviešu politologs.

Saskaņā ar Laurinaviča datiem Krievijas politiskās sistēmas būtība slēpjas konkurencē starp dažādiem klaniem, kurus vada sistēmai lojāli oligarhi vai bijušie čekisti. Viņu vara ir nevis oficiālos amatos, bet tajā, ka viņiem uzticēta kādas konkrētas nozares vadīšana, vai neformālajā varā.

Piemēram, enerģētikas sektors atrodas kompānijas "Rosneft" ģenerāldirektora Igora Sečina kontrolē, bet drošības iestāžu darbiniekus vada prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs. Krievijas dzelzceļa nozare uzticēta Vladimiram Jakuņinam, bet militāri rūpnieciskais komplekss Dmitrijam Rogozinam. Tiek uzskatīts, ka ievērojamu ietekmi uzkrājis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Pēdējā laikā Krievijā Putinu varētu gribēt gāzt tikai radikāļi, kuri iestājas par karu ar Ukrainu, bet tas nav izdevīgi citiem grupējumiem, tāpēc viņi pretotos tādai notikumu attīstībai, uzskata analītiķis.

"Kā jau agrāk esmu teicis, domāju, ka Putins Ukrainā virzās uz mierīgu Minskas vienošanos. Daudz radikālākā daļa – to skaitā Igors Strelkovs-Girkins, Aleksandrs Dugins, citi ļaudis, aiz tiem stāvošais militāri rūpnieciskais komplekss, Sergejs Čemezovs, Dmitrijs Rogozins – viņi būtu par karu. Bet, ja viņi pēkšņi nolemtu novākt Putinu, tas būtu iespējams tikai militāra apvērsuma rezultātā, šajā brīdī galma apvērsums nav iespējams," turpina Laurinavičs.

Runājot par Putina varas stabilitāti, var apskatīt tikai vienu jautājumu – kurš ir neapmierināts ar Krievijas prezidentu, piebilst politologs, skaidrojot, ka ar Putinu varētu būt neapmierināts Čemezovs un Ivanovs.

"Es neesmu drošs, vai viņi ir neapmierināti tādā mērā, ka varētu radīt kaut potenciālus draudus. Bet ir arī citi cilvēki, tas pats Strelkovs-Girkins, dažādi ģenerāļi, kas pat nav redzami, bet ir neapmierināti. Tādā veidā draudus varētu radīt viņi, bet tas vairs nav galma apvērsuma, bet militāra apvērsuma scenārijs, kuram es ne īpaši ticu," skaidro Laurinavičs.