ANO Drošības padome otrdien nespēja apstiprināt rezolūciju par Palestīnas valsti, pret kuru kategoriski iebilda ASV.
Par rezolūciju balsoja tikai astoņas ANO Drošības padomes locekles, tostarp Ķīna, Francija un Krievija, taču tās apstiprināšanai bija nepieciešamas vismaz deviņas balsis.
Pret rezolūciju balsoja ASV un Austrālija, bet atlikušās piecas valstis atturējās, tostarp Lielbritānija.
Palestīniešu izstrādātā rezolūcija, kurai atbalstu pauda arī arābu valstis, paredzēja Palestīnas valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Jeruzalemē.
Tajā bija paredzēts dot Izraēlai 12 mēnešus ilgu laiku galīgā miera līguma noslēgšanai ar palestīniešiem, kā arī pieprasīts izraēliešiem pilnībā atvilkt savus spēkus no palestīniešu teritorijām līdz 2017.gada beigām.
Drošības padomes locekle Jordānija pieprasīja balsojumu par šo rezolūciju, neskatoties uz ASV iebildumiem. Vašingtona norādīja, ka rezolūcija nesniedz atbildes uz Izraēlas drošības problēmām, kā arī vienpusēji nosprauž patvaļīgi noteiktus termiņus.
"Šī rezolūcija rada augsni jaunai sašķeltībai, nevis kompromisiem," uzrunājot Drošības padomi, norādīja Savienoto Valstu vēstniece ANO Samanta Pauere. "Šis teksts atbild tikai uz vienas puses rūpēm."
Pauere aizstāvēja Vašingtonas līdzšinējo nostāju, norādot, ka miers panākams vienīgi tiešās sarunās.
Tajā pašā laikā ASV gatavība izmantot šajā jautājumā savas veto tiesības Drošības padomē varētu kaitēt Vašingtonas attiecībām ar arābu pasauli, tostarp ar tās sabiedrotajiem cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".
Ķīnai, Krievijai un Francijai, balsojot par rezolūciju, pievienojās arī Argentīna, Čada, Čīle un Jordānija. Tikmēr Lietuva, Nigērija, Ruanda un Dienvidkoreja līdz ar Lielbritāniju balsojumā atturējās.
Diplomāti stāsta, ka sākotnēji Nigērija sliekusies rezolūciju atbalstīt, taču savu nostāju mainījusi pēdējā brīdī.
Francija savu atbalstu rezolūcijai skaidro ar "steidzamu nepieciešamību rīkoties" un pauda gatavību izdarīt arī turpmāku spiedienu uz ANO, lai tā uzņemtos aktīvāku lomu izraēliešu un palestīniešu sarunu atsākšanā.
Arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni norādīja, ka balsojums apliecina "steidzamo" nepieciešamību atsākt Tuvo Austrumu miera sarunas.
Viņa solīja, ka ES pieliks vēl lielākas pūles, nekā jebkas iepriekš, lai sasniegtu tā dēvēto divu valstu risinājumu.
Savukārt palestīniešu vēstnieks ANO Rijāds Mansurs apsūdzēja Drošības padomi nespējā pildīt savus pienākumus un apsolīja meklēt citus ceļus, lai panāktu Palestīnas valsts atzīšanu.
"Palestīniešu tauta un pasaule nevar vairāk gaidīt," uzrunājot Drošības padomi, uzsvēra Mansurs, piebilstot, ka palestīniešu līderi par turpmāko rīcību lems jau trešdien.
Palestīnieši jau iepriekš paziņojuši, ka ir gatavi vērsties pret Izraēlu Starptautiskajā krimināltiesā.
Tikmēr Izraēla paudusi apmierinājumu ar Drošības padomes balsojumu.
"Katrs izraēlietis, kurš vēlas mieru ar mūsu kaimiņiem, var būt vienīgi apmierināts ar šī balsojuma iznākumu," intervijā sabiedriskajam radio norādīja ārlietu ministra vietnieks Cahi Hanegbi.