Arizonas Universitātes zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka peļveidīgā radījuma izzušana radījusi vairāk ļauna nekā laba. Tiek lēsts, ka pirmie mēģinājumi iznīdēt svilpējzaķus bijuši ap 1958. gadu.
Šajā laikā mazie dzīvnieciņi tika pieskaitīti pie kaitēkļiem, kuri iznīcina graudaugu plantācijas.Tika uzsākta to masveida indēšana, kura piekopta visus šos gadus. Tomēr, kā tagad konstatējuši zinātnieki, no tā graudaugu plantāciju stāvoklis nav uzlabojies.
Tieši pretēji - svilpējzaķu pamestās teritorijas ir daudz nenoturīgākas pret plūdiem. Zinātnieki salīdzinājuši teritorijas, kurās mazie grauzēji dzīvo ar tām, kurās tie jau iznīcināti, un atklājuši, ka reģionos, kuros "Pikaču radinieki" vēl sastopami, zeme daudz labāk uzņem ūdeni, nepieļaujot tā uzkrāšanos un plūdus.
Tas esot skaidrojams ar ārkārtīgi blīvo alu sistēmu tīklu, kādu veido svilpējzaķu kolonijas, kurš labi uzsūc lietus ūdeni. Līdz ar to mazie dzīvnieciņi uzskatāmi par ekosistēmai nozīmīgiem "inženieriem" nevis kaitēkļiem, secināts pētījumā.
Svilpējzaķu iznīdēšana radījusi arī kādu citu problēmu - pieaudzis brūno lāču uzbrukumu skaits cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Brūno lāču ēdienkartē svilpējzaķi veido 60-78% no visas pārtikas, bet, tiem izzūdot no lauku apvidiem, lielie plēsēji meklē citus barības avotus un uzbrūk cilvēkiem.
Savukārt pamestās grauzēju alas par mājvietām tradicionāli izmanto vairākas putnu un ķirzaku sugas, kurām līdz ar svilpējzaķiem arī draud iznīcība.
Šobrīd zinātnieki vēršas pie Ķīnas valdības, lai mainītu svilpējzaķu iznīcināšanas politiku, jo daudzos reģionos tā joprojām notiek centralizēti. Tiek ziņots, ka 2014. gadā vien svilpējzaķi iznīcināti aptuveni 31 000 kvadrātkilometru lielā platībā.
Mazo grauzēju iznīcināšanu jau vairākus gadus pēc zinātnieku ieteikumiem pārtraukusi Mongolija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
