Lielākais Ukrainas bieds nav Krievija, raksta 'Foreign Policy'  (356)

Viņš atsaucas uz jaunā Ukrainas parlamentārieša, bijušā pētnieciskā žurnālista, Sergija Leščenko teikto, ka labākais veids, kā glābt Ukrainu, ir to reformēt. Viņš norāda, ka karš pret Krievijas agresiju ir tikai viena fronte, bet, lai valsts izdzīvotu, jācīnās arī pret sen iedibināto korupciju - slimību, kas kropļo pārvaldi un bremzē attīstību.

Leščenko jau šobrīd darbojas parlamenta komisijā, kuras darbs ir izstrādāt plānu reformām, tostarp cīņai ar korupciju. Viņi vēlas izmeklēt korupciju gadījumus un sodīt tos, kuri izmanto publiskos līdzekļus savām interesēm, kā arī ieviest "Eiropas stila" politisko kampaņu finansēšanu modeli, lai mazinātu oligarhu ietekmi politikā.

Problēma, kuru atzīst paši cīnītāji, ir milzīgais laiks - daudzi gadi -, kas nepieciešami šādām nopietnām un sistemātiskām reformām, jo laika valstij nav.

Korupcija ierobežo arī potenciālos investorus un pat valsts politiskos atbalstītājus Rietumos, kuri joprojām nav pārliecināti, ka iekšējās problēmas ir apkarotas un valstī iespējams vērtīgi ieguldīt aizvien jaunus līdzekļus.

Premjers Arsēnijs Jaceņuks kā vienu no variantiem korupcijas un neefektīvas pārvaldes likvidēšanai paredzējis vērienīgu birokrātijas samazināšanu, samazinot valsts tēriņus par 10%. Viena no jomām, kur iepriekš ierēdņi "sabiezēja" visvairāk, bija no Krievijas atkarīgā enerģijas nozare, kurā bieži vien darbojies tā saucamais pazīšanās princips īpašu līgumu slēgšanai.

Tikmēr oligarhu ietekme Ukrainas pārvaldes sistēmā joprojām ir jūtama. Piemēram, Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs izmanto gan iespējas iespaidot valdības un parlamenta darbu ar sev piederošo industriālo uzņēmumu palīdzību, gan ar netieši finansēto opozīciju. Tikmēr cits miljardieris - Petro Porošenko - ir valsts galva.

Savukārt Igors Kolomoiskis, kurš ieņem stratēģiski nozīmīgās Dņepropetrovskas mēra amatu, savu ietekmi izvērš ar viņam piederošo televīzijas kanālu tīklu palīdzību. Viņš pat radīja un apgādā pats savu militāro vienību, kura patlaban karo Ukrainas austrumos.

Par spīti dziļi iesakņotajai korupcijai, premjera uzsāktās reformas šķiet daudzsološas. Atbalsts tām ir gan no Eiromaidana aktīvistu puses, gan Eiropas Savienības, no kuras kopumā 50 eksperti jau decembrī ieradās Ukrainā, lai konsultētu likuma varas uzlabošanu valstī.

Savukārt NATO ir izveidojis speciālus trasta fondus, ar kuru palīdzību atbalstīt Ukrainas armijas attīstību, taču to nedarīt, vienkārši pārskaitot naudu, bet arī uzraugot tās tērēšanu.