Irākas galvaspilsētu Bagdādi pērnvasar notikušās džihādistu grupējuma "Islāma valsts" ofensīvas laikā izdevies noturēt, pateicoties Irānas atbalstam, pirmdien atzina Irākas šiītu zemessardzes līderis un parlamenta deputāts Hadi al Ameri.
Kad "Islāma valsts" ofensīvas rezultātā Irākas valdības bruņotie spēki bija faktiski izjukuši, Irānas atbalsts bijis izšķirošs, sacīja Ameri, kurš vēl nesen ieņēma transporta ministra amatu.
"Ja nebūtu sadarbības ar Irānas Islāma Republiku un [Irānas] ģenerāli Kasemu Soleimani, mums šodien Bagdādē nebūtu Haidera al Abadi vadītās valdības," pirmdien ceremonijā netālu no Teherānas sacīja deputāts. "Tās nebūtu," viņš uzsvēra, izsakoties par Irākas valdību.
Ceremonijā tika godināts Irākas Revolūcijas gvardes ģenerālmajors Hamids Tagavi, kuru Sāmarras pilsētā, uz ziemeļiem no Bagdādes, decembrī nogalināja "Islāma valsts" karotāji.
Ceremonijā piedalījās Revolūcijas gvardes ārzemju operāciju vienības "Quds" komandieris Soleimani.
Dažas stundas pēc tam, kad "Islāma valsts" bija ieņēmusi Mosulu - Irākas otro lielāko pilsētu -, ģenerālis Soleimani esot ieradies Bagdādē un vadījis pretuzbrukumu.
Abadi stājās Irākas valdības vadībā pēc tam, kad to, tiesa - negribīgi, bija pametis cits šiītu politiķis - Nuri al Maliki, kuram bija izveidojušās ciešas saites ar Teherānu.
Irāna tad spēra apņēmīgus soļus, sākot apbruņot Irākas kurdu karotājus un atbalstot Bagdādi ar militārajiem padomniekiem.
Tā arī apmācījusi šiītu zemessargus, gatavojot viņus kontruzbrukumam pret "Islāma valsts" - sunnītu ekstrēmistu grupējuma - karapūļiem.
Tomēr Teherāna konsekventi noliedz, ka Irākā atrastos tās karaspēks.
Irāna, kur vairums iedzīvotāju ir šiīti, ir nopietni ieinteresēta aizsargāt Irāku. "Islāma valsts" savukārt par vienu no saviem mērķiem pasludinājusi gāzt Irākas valdību, kurā dominē šiīti. Sunnītu džihādisti šiītus uzskata par ķeceriem.
"Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Qaeda" atzaru "Al Nusra".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisīja "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāva ievērojamas teritorijas un iespiedās arī kurdu apvidos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
