Pieaugot antiislamizācijas kustībai, Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss ceturtdien paudis atbalstu Vācijā dzīvojošajiem musulmaņiem, uzsverot, ka viņiem nav nekādas saistības ar Parīzē notikušo slaktiņu "Charlie Hebdo" redakcijā.
"Tas bija uzbrukums islāmam. Vairums musulmaņu Vācijā to uzskata par ticības nodevību un pauž to skaļi un publiski," preses konferencē Berlīnē norādīja Māss.
Arī ceturtdien publicēta pētījuma dati atklāj, ka Vācijas musulmaņi pārsvarā ir atvērti un atbalsta demokrātiju, savukārt paši vācieši par to nav informēti un uzskata viņus par bīstamiem.
Šādu viedokli Māss pauda laikā, kad organizācija "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" ("Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes" - PEGIDA) Drēzdenē jau desmit nedēļas rīko demonstrācijas, kuru dalībnieku skaits nepārtraukti pieaug. Paredzams, ka kārtējā mītiņā nākamajā pirmdienā PEGIDA koncentrēsies uz Parīzē notikušo slaktiņu.
"Vairumam šeit Vācijā ir jāsaprot, ka tie bija ekstrēmisti, kam nav nekādas saistības ar islāmu. Ekstrēmisti eksistē ikvienā sabiedrībā," uzsvēra Māss, piebilstot, ka viņš un iekšlietu ministrs ir nobažījušies par "kultūru karu" Vācijā.
Tikmēr divi labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" ("Alternative für Deutschland" - AfD) līderi pauduši atbalstu PEGIDA, kas uzstāj, ka islāmistu terorisma cēlonis ir strauji pieaugošais imigrantu skaits.
Kā norādījis AfD reģionālais līderis Aleksandrs Gaulands, slaktiņš Parīzē apstiprinājis PEGIDA teikto.
Ceturtdien Drēzdenē notika AfD līderu tikšanās ar PEGIDA līderiem.
No 81 miljonu lielā Vācijas iedzīvotāju kopskaita aptuveni 4 miljoni ir musulmaņi, galvenokārt imigranti no Turcijas un arābu valstīm, tomēr ne visi no viņiem ir aktīvi islāma sekotāji.
Saskaņā ar Bertelsmana fonda ("Bertelsmann Stiftung") pētījuma datiem aptaujātie musulmaņi norādījuši, ka atbalsta valsti, kurā dzīvo un uztur plašus kontaktus ar vāciešiem, kas nav musulmaņi, tomēr naidīgums pret musulmaņiem turpina pieaugt.
Aptaujas dati liecina, ka 90% no aptaujātajiem musulmaņiem, kas sevi uzskata par reliģioziem, piekrīt, ka demokrātija ir laba pārvaldes forma.
Deviņi no desmit musulmaņiem norādīja, ka ir pazīstami ar nemusulmaņiem ārpus darba, bet puse aptaujāto atzina, ka viņu kontaktu vidū ir gan musulmaņi, gan tie, kas nav šīs reliģijas pārstāvji.
"Vācija ir kļuvusi par viņu mājām, tomēr negatīvais tēls, par ko atbildīga saujiņa islāmistu radikāļu, ietekmē viņus visus," norāda Bertelsmana fonda speciāliste islāma jautājumos Jasmina el Menuāra.
Tikmēr 57% no pērn novembrī aptaujātiem vāciešiem, kas nav musulmaņi, atzina, ka uzskata islāmu par draudu. 2012.gadā tā domāja 53%. Savukārt 61% respondentu norādīja, ka islāmam Rietumos nav vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
