Kurš tur pasaules zeltu: 10 lielākie glabātāji  (193)

Latvijas centrālā banka seifos glabā 6,6 tonnas zelta, apsteidzot Lietuvas 5,8 tonnu smagos dārgmetāla krājumus. Savukārt Igaunijai pieder vien 200 kilogrami zelta stieņu. Līdz ar to Latvija ir 81. lielākā zelta glabātāja pasaulē, Lietuva - 84., bet Igaunija ir viena no pēdējām visā pasaulē (konkrēts kārtas skaitlis nav zināms, jo oficiāli tiek publicētas tikai pirmās 100 vietas).

Iepazīstinām ar pasaules valstīm - lielāko zelta krājumu turētājām. Tiesa, trešajā vietā ar 2 814 tonnām zelta ierindojas Pasaules Valūtas fonds, kuru šajā apkopojumā neminam:

Indijā zelts ir ne tikai turības un bagātības simbols, bet arī daļa no dzīvesstila un reliģijas. Šī iemesla dēļ zelts, kuru Indija iepērk starptautiskajos tirgos, galvenokārt tiek izmantots dažādu rotu un tempļu dekoru izgatavošanai. Tikai pirms dažiem gadiem Ķīnas iedzīvotāju īpašumā esošā zelta daudzums esot apsteidzis Indiešu īpašumā esošo.

Nīderlandē zelts tiek uzskatīts par valsts ekonomikas stabilitātes garantu un tas veido aptuveni 53,9% no visām valsts rezervēm (pārējo veido citi dārgmetāli un valūta). Pirms dažiem gadiem valsts iedzīvotāji petīcijā pieprasīja atklāt, kur glabājas valsts zelts. Lai gan tas joprojām nav atklāts, tiek uzskatīts, ka lielākā tā daļa atrodas ārpus valsts.

Lai gan zelts veido tikai 2,3% no visām Japānas rezervēm, kamēr gandrīz visas pārējās ir ASV dolāri, tā apjomi ir gana ievērojami. Bagātās valsts ekonomiskās svārstības pēdējās desmitgadēs daudziem Japānas investoriem likušas investēt tieši zeltā, un to lēnām, bet stabili dara arī bagātās valsts centrālā banka.

Par pasaules baņķieru paradīzi uzskatītās Šveices iedzīvotāji visbiežāk savas privātās investīcijas izvēlas veikt uzņēmumu akcijās un zeltā. Tāpat daudzām privātajām bankām ir savi zelta krājumi. Pirms dažiem gadiem Šveicē ar referenduma palīdzību tika noteikts, ka arī vismaz 20% no valsts rezervēm jāveido dzeltenīgajam metālam.

Pasaules otrā lielākā ekonomika zelta turētāju vidū gan ir palikusi tikai sestajā vietā, pēdējos gados ļaujot sevi apsteigt Krievijai. Tiesa, tiek uzskatīts, ka Ķīnas centrālā banka neatklāj tās patieso dārgmetāla rezervju apjomu, kas varētu būt pat no 2000 līdz 3000 tonnu liels. Tikmēr Ķīnas iedzīvotāju zelta pieprasījums jau pirms dažiem gadiem pārsniedza pašas valsts centrālās bankas oficiāli norādīto, kas varētu nozīmēt, ka Ķīniešiem ir vairāk zelta mājās nekā valsts bankās.

Valstij piederošais zelts - 1187,5 tonnas

Jau dažus gadus pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievija uzsāka aktīvu zelta uzpirkšanas politiku. Kā norādījis valsts prezidents, tā ir stratēģija pret ASV dominanci pasaules politikā, kuras ietekmē patlaban galvenās valstu rezerves veido ASV dolārs. Straujā zelta iepirkšana Krieviju tikai pēdējās desmitgades laikā pacēlusi līdz zelta turētāju desmitniekam.

Valstij piederošais zelts - 2435,4 tonnas

Viena no varenākajām Vakareiropas valstīm ne brīdi nav atmetusi savu uzticību zelta rezervēm, kuras veido 65,3% no valsts kopējām rezervēm. Ja neskaita dažas zelta zādzības, pēdējos gados Francija dārgmetāla tirgū bijusi nemainīgi klusa.

Arī viens no Eiropas kultūras šūpuļiem, bagāto Venēcijas un Milānas tirgotāju valstiņu mantiniece Itālija ietur Francijas politiku. Lielāko daļu valsts rezervju jeb 65,8% veido zelts. Šis stabilitātes garants vēl pirms dažiem gadiem raisīja lielas diskusijas, jo daudzi valsts vadībā uzskatīja, ka zeltu pārdodot, varētu iegūt valstij tik nepieciešamos līdzekļus, tādējādi apejot taupības plānus. Pārdošanas plāni gan netika īstenoti.

Vācijas zelta rezerves tiek uzskatītas ne tikai par valsts, bet arī eirozonas garantu. Lielākā daļa no tās zelta gan glabājas ārvalstīs, galvenokārt ASV un tikai aptuveni 35% no tā ir Vācijā. Tas glabāts ārpus valsts, galvenokārt baidoties no potenciālajiem kara draudiem Aukstā kara laikā. Patlaban esot uzsākta zelta rezervju pārvešana mājās.

Pasaules spēcīgākā ekonomika daļēji tiek balstīta uz pasaulē lielākajām zelta rezervēm, kuru apjoms sasniedz vienu ceturto daļu no visu pasaules valstu kopējiem zelta fondiem. Turklāt zelta rezerves veido 71,6% no ASV kopējām rezervēm.

Lai gan tiek uzskatīts, ka lielākā daļa ASV piederošā zelta atrodas Fortknoksas cietoksnī (attēlā), kuru apsargā ASV armija, nav zināms konkrēts šajā vietā glabātā zelta apjoms. Slepenības dēļ publiska (presei un kongresa pārstāvjiem) vizīte šajā vietā notikusi tikai vienu reizi - 1974. gadā.

Tikmēr vēl vairāk zelta tiek glabāts pašā Ņujorkas sirdī, Manhatanā, Federālo Rezervju Bankā. Te gan glabājas ne tikai pašas ASV, bet arī citu valstu, kā arī starptautisko organizāciju zelts.