ANO Drošības padome nosoda autobusa apšaudīšanu Ukrainā; 'par' balso arī Krievija  (124)

Dokumentu vienbalsīgi atbalstījušas visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, tai skaitā Krievija, kurai padomē ir veto tiesības. Drošības padome pieprasa izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības.

Padome "visstingrākajā formā nosoda 11 cilvēku nogalināšanu un septiņu ievainošanu, apšaudot pasažieru autobusu Doņeckas apgabala Volnovahā", teikts paziņojumā.

Tiek uzskatīts, ka otrdien notikušajā uzbrukumā nāvējošā "Grad" raķete raidīta no prokrievisko kaujinieku kontrolētās teritorijas. Vietējā policija norāda, ka raķetes mērķis varēja būt netālu esošais Ukrainas armijas kontrolpostenis.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko notikušajā apsūdzēja pašpasludināto "Doņeckas Tautas Republiku" (DTR), salīdzinot uzbrukumu ar nesenajiem teroraktiem Francijā.

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Konstantīns Dolgovs, norādot, ka autobusa apšaude apgrūtina mierīgu Ukrainas krīzes risinājumu, notikušajā apsūdz ukraiņus. "Pasažieru autobusa apšaudīšana pie Doņeckas rada aizvainojumu. Tas ir vēl viens Ukrainas armijas pastrādāts noziegums," Dolgova teikto citē Krievija aģentūra TASS. "Kijeva turpina klaji pārkāpt cilvēktiesības," viņš turpinājis.

Dokumentu pieņemšanai Drošības padomē izvirzījusi Lietuvas delegācija, atsaucoties uz savu avotu, ziņo TASS.

Vēstīts, ka Ukrainas austrumos kopš aprīļa notiek valdības spēku cīņas pret prokrieviskajiem kaujiniekiem, kas pārņēmuši varu teritorijās Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Formāli abas puses sarunās Minskā ir vienojušās par pamieru, kas stājās spēkā 2014. gada 5. septembrī. Atkārtots mēģinājums panākt pamiera ievērošanu bija 9. decembrī, tomēr ieroči pilnībā nav apklusuši.

Kijeva un Rietumi konflikta kuršanā apsūdz Maskavu. Tikmēr Kremlis noliedz, ka apbruņotu nemierniekus un sūtītu savus karavīrus uz Ukrainu.