Saskaroties ar strauju bēgļu pieplūdumu no tādām kara izpostītām valstīm kā Sīrija, Vācija ar grūtībām cenšas atrast dzīves vietu jaunajiem atbraucējiem, nereti tos izmitinot pārveidotās skolās un no kravas konteineriem veidotos ciematos.
Tomēr Vācijas austrumu pilsētas Švertes varasiestādes apsver domu par 20 patvēruma meklētāju pārvietošanu bijušajā Būhenvaldes satelītnometnē, vēsta vairāki Vācijas mediji.
Būhenvalde bija viena no lielākajām un bēdīgi slavenākajām koncentrācijas nometnēm Vācijā Otrā pasaules kara laikā.
Piespiedu darbaspēks, galvenokārt no Austrumeiropas, nacistu ēras laikā strādāja Būhenvaldes nometnes satelītnometnē Švertē, savukārt bēgļi tiktu izmitināti bijušajās sargu barakās, ziņo izdevums "Spiegel Online" un reģionālā tīmekļa vietne "Ruhr Nachrichten".
Ziņu aģentūra DPA apstiprinājusi, ka pilsētas domes un administrācijas pārstāvji otrdien apmeklējuši vecās barakas, tomēr sīkākus komentārus nesniedza.
Ziemeļreinas-Vestfālenes bēgļu padomes vadītāja Birgita Naujoka šādu ideju nodēvējusi par "satraucošu un mulsinošu, vismaz nejūtīgu", vēsta "Spiegel".
Iepriekš barakas izmantotas dažādiem mērķiem, tostarp kā noliktava, mākslinieka darbnīca un pat bērnudārzs.
Kā "Spiegel" paskaidroja Vācijas Nacistu piespiedu darba dokumentācijas centra vadītāja Kristīne Gloninga, tas automātiski nenozīmē, ka nometnes vajadzētu izmantot arī nākotnē.
Viņa norādīja, ka tā ir vieta, kurā notikusi "ekspluatācija, apspiešana un bezgalīga vardarbība".
Laika posmā no 1937. līdz 1945.gadam Būhenvaldē dzīvību zaudēja aptuveni 56 000 cilvēku no visas Eiropas. Viņi gāja bojā no bada, pārstrādāšanās šausmīgos apstākļos, nogalināti medicīniskajos eksperimentos vai sodīti ar nāvi.
Šajā laika posma Būhenvaldē un tās 136 satelītnometnēs ieslodzījumā kopumā atradās aptuveni 250 000 cilvēku. No Švertes nometnes palikušas pāri tikai bijušās sargu barakas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
