Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno trešdien atkāpies no amata, paziņojušas amatpersonas.
"Republikas prezidents Džordžo Napolitāno demisijas vēstuli parakstīja šorīt plkst.10.35," teikts prezidenta biroja paziņojumā.
89 gadus vecais politiķis nekad nav slēpis, ka grasās amatu pamest pirms septiņu gadu termiņa beigām sava cienījamā vecuma un veselības dēļ, un jau pirms divām nedēļām norādīja, ka viņa atkāpšanās ir nenovēršama, tomēr precīzs datums nebija noteikts.
Napolitāno demisija nozīmē prezidenta vēlēšanas, kas var sagādāt nopietnas galvassāpes premjerministra Mateo Renci valdībai.
Renci otrdien apliecināja cieņu prezidentam, Eiropas Parlamentam norādot, ka Napolitāno uz priekšu virzījusi vēlme pēc reformām un viņš grūtības pārvarējis ar inteliģenci un gudrību.
Pēc prezidenta demisijas parlamentam tagad 15 dienu laikā kopā ar 58 reģionālajiem deputātiem jāsāk vēlēšanu process, lai izvēlētos Napolitāno pēcteci.
Potenciālo kandidātu vidū ir bijušie premjerministri Romano Prodi un Džuliāno Amato, ekonomikas ministrs Pjērs Karlo Padoāns, aizsardzības ministre Roberta Pinoti un bijušais Romas mērs Valters Veltroni.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi noraidījis apgalvojumus, ka arī viņš mērķē uz prezidenta amatu.
"Republikas prezidenta vēlēšanas, tāpat kā pāvesta vēlēšanas, ir pilnīgi neprognozējamas, bet atšķirībā no konklāva tām pat nav svētā gara palīdzības," vēsta laikraksts "La Stampa".
Lai gan prezidenta amats Itālijā ir vairāk ceremoniāls, tam ir liela nozīme politisko krīžu laikā, kad prezidents var palīdzēt izveidot jaunu valdību.
"Napolitāno bijis prezidents vienā no sarežģītākajām fāzēm mūsu valstī, ne tikai politiski, bet arī ekonomiski," aģentūrai AFP norādīja konstitucionālo tiesību profesors Frančesko Klementi.
"Es domāju, ka prezidenta vēlēšanas noteikti būs sarežģītas (..), valdībai būs smagi jāstrādā", lai atrastu kandidātu, kas apmierina visus politiskos spārnus, viņš piebilda.
Lai kandidāts tiktu ievēlēts prezidenta amatā, tam jāiegūst divu trešdaļu likumdevēju atbalsts abās parlamenta palātās, un Renci būs jāsavalda savas partijas dumpinieciskais spārns, lai panāktu vēlamā kandidāta ievēlēšanu.
Renci nepieciešams kandidāts, kas var palīdzēt mazināt politiskās domstarpības, pretējā gadījumā var tikt apdraudēta premjera ambiciozā reformu programma. Vēlams arī, lai jaunais prezidents vajadzības gadījumā atbalstītu parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu, ja Renci to uzskatītu par nepieciešamu reformu īstenošanai.
Bankas "Berenberg Bank" ekonomists Kristians Šulcs brīdināja, ka investori uzmanīgi sekos līdzi Itālijā notiekošajam, ņemot vērā neseno pieredzi ar Grieķiju, kur valdība paātrināja prezidenta vēlēšanas, izraisot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
"Nespēja ievēlēt prezidentu var izraisīt jaunas vēlēšanas, iespējams, pat vadības maiņu valdošajā Demokrātu partijā," norādīja Šulcs.
Lai izvairītos no krīzes, Renci var būt spiests noslēgt vienošanos ar opozīciju, tostarp ekspremjeru Silvio Berluskoni, kas var izraisīt asu reakciju Renci Demokrātu partijā.