Tieši pirms 50 gadiem tagadējās Kazahstānas teritorijā eksperimentālos nolūkos PSRS militārie zinātnieki detonēja tā saucamo Čaganas atombumbu. Tās izveidotajā 100 metrus dziļajā un 450 metrus platajā krāterī, novadot Čaganas upes ūdeņus, tika radīts pasaules pirmais atomezers.
Padomju Savienība 60. gadu pirmajā pusē, sekojot līdzīgam ASV projektam, uzsāka programmu "Atomsprādzieni nacionālās ekonomikas labā", kuras mērķis bija izpētīt atomieroču izmantošanas iespējas ekonomiskā labuma gūšanai. Šādā veidā bija paredzēts rakt upes, padziļināt kanālus, veidot ostām labvēlīgu piekrasti, iegūt dažādus dārgmetālus, kā arī izmantot atomsprādzienus naftas un gāzes ieguvē, bet pats galvenais - pētīt atomsprādzienu ietekmi un "mērīties" ar amerikāņiem.
Čaganas ezera krātera iegūšanai, sākotnēji veica salīdzinoši seklu urbumu, kurā ievietoja 140 kilotonnu spēcīgu atombumbu. Sprādziena novērotāji iekārtojās bāzē desmit kilometru attālumā un gaidīja labvēlīgu laiku, lai pēc sprādziena radioaktīvās daļiņas ar vēju netiktu aiznestas tālu prom.