Tieši pirms 50 gadiem tagadējās Kazahstānas teritorijā eksperimentālos nolūkos PSRS militārie zinātnieki detonēja tā saucamo Čaganas atombumbu. Tās izveidotajā 100 metrus dziļajā un 450 metrus platajā krāterī, novadot Čaganas upes ūdeņus, tika radīts pasaules pirmais atomezers.
Padomju Savienība 60. gadu pirmajā pusē, sekojot līdzīgam ASV projektam, uzsāka programmu "Atomsprādzieni nacionālās ekonomikas labā", kuras mērķis bija izpētīt atomieroču izmantošanas iespējas ekonomiskā labuma gūšanai. Šādā veidā bija paredzēts rakt upes, padziļināt kanālus, veidot ostām labvēlīgu piekrasti, iegūt dažādus dārgmetālus, kā arī izmantot atomsprādzienus naftas un gāzes ieguvē, bet pats galvenais - pētīt atomsprādzienu ietekmi un "mērīties" ar amerikāņiem.
Čaganas ezera krātera iegūšanai, sākotnēji veica salīdzinoši seklu urbumu, kurā ievietoja 140 kilotonnu spēcīgu atombumbu. Sprādziena novērotāji iekārtojās bāzē desmit kilometru attālumā un gaidīja labvēlīgu laiku, lai pēc sprādziena radioaktīvās daļiņas ar vēju netiktu aiznestas tālu prom.
1965. gada 15. janvārī nogranda sprādziens, pa gaisu aiznesot aptuveni 10 miljonus kubikmetru zemes. Izveidotā krātera malas, kā plānots, tika pārveidotas par dambi, lai apturētu Čaganas upes ūdeņus pavasara plūdu laikā. Lai cik absurdi tas neizklausītos, šī un citu vēlāk radīto atomezeru oficiāli izsludinātais mērķis bija ūdens rezervuāru veidošana ganāmpulku dzirdīšanai sausajās vasarās.
Par spīti iepriekšējai piesardzībai, daļa radioaktīvo putekļu tika izsviesti atmosfērā un vēlāk konstatēti pat Japānā un ASV. Savukārt zem grunts smilšainās daļas joprojām esošā klints sprādziena rezultātā sakususi stiklam līdzīgā materiālā.
Vietējiem iedzīvotājiem (ezers atradās poligona malā un bijis brīvi pieejams) tolaik tika klāstīts, ka ezera ūdens ir derīgs arī ikdienas lietošanai pārtikā, tomēr zinātnieki pat mūsdienās dzeršanu no tā neiesaka. Par tā bīstamību dzīvībai liecina arī tas, ka šo gadu laikā pie lielās ūdenstilpnes nav iemitinājušies ne savvaļas dzīvnieki, ne putni, bet gandrīz visas tajā salaistās zivis laika gaitā aizgājušas bojā.
Čaganas ūdens un gultne joprojām ir radioaktīvi, taču radiācija ir gana vāja, lai, piemēram, peldētājiem vairs briesmas veselībai neradītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
