Āzijas ūdeņos pagājušajā gadā fiksētas trīs ceturtdaļas jeb 75% no globālā jūras pirātisma, ziņo "JakartaGlobe". Savukārt, kopš 2012. gada, kopš pie Āfrikas krastiem dežūrē dažādu valstu militārie spēki, Somālijas pirātu uzbrukumu skaits ir ievērojami samazinājies.
Pagājušajā gadā Āzijas ūdeņos reģistrēti 183 pirātisma mēģinājumi, reālas darbības un kuģu zādzības. Savukārt, 2013.gadā to skaits bija 150. Starptautiskā jūras organizācija (SJO) globālajā ziņojumā norāda, ka pērn kopumā visā pasaulē bijuši 245 pirātisma mēģinājumi un reāli pirātu uzbrukuma gadījumi.
Pašlaik par vieniem no bīstamākajiem ūdeņiem kuģošanai tiek uzskatīti tieši Āzijas teritoriālie ūdeņi. Tur tiek konstatēti aizvien jauni jūras noziegumi, kas raksturīgi jaunam pirātisma stilam.
Atšķirībā no Somālijas pirātiem, kuri nu "izgājuši no pirātu biznesa", Dienvidāzijas pirāti ķīlniekus sagrābj reti, ja to vispār dara. Viņi vairāk nodarbojas ar šķidrās degvielas kravu zagšanu.
Eksperti brīdina, ka viņi ir gluži kā labi organizēti krimināli uzņēmumi, kuri nodarbojas ar izlūkošanu, koordinē uzbrukumus un darbojas atsevišķās komandās. Dažreiz viņiem ir pašiem savi tankkuģi, un guvumu viņi tālāk pārdod lieliem pircējiem ar kuriem iepriekš vienojušies, norāda CNBC.
No biznesa viedokļa Āzijas pirātisma pieaugums ir loģisks. Trešdaļa pasaules kravas pārvadājumu notiek caur Malakas un Singapūras jūras šaurumiem, ieskaitot lielāko tirdzniecību starp Eiropu un Ķīnu. Aptuveni 130 000 kuģu katru gadu, pēc Singapūras un starptautiskajiem novērojumiem, ierodas Singapūrā.
Lai mazinātu Somālijas pirātismu, pirms dažiem gadiem militāru sadarbību uzsāka kopumā 80 valstis. Somālijas pirātu uzbrukumu apkarošanai tika atvēlēti septiņi miljardi dolāru gadā, norāda "Mashable".
Pirātisms tradicionāli ir noziegums, kas veikts jūrā. Tie ir uzbrukumi, vardarbīga rīcība pret kuģi, uz tā esošām personām vai īpašumu, ar nolūku iegūt laupījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
