Asada noslēpumi: Sīrija slepenā objektā cenšas radīt kodolieročus, raksta 'Spiegel'  (171)

2007. gada 5. septembrī desmit Izraēlas F-15 iznīcinātāji pacēlās no Ramatdeividas militārās bāzes uz dienvidiem no Haifas. Oficiāli tie devās mācību misijā uz Vidusjūru. Pēc pusstundas trim no lidmašīnām pavēlējā atgriezties bāzē, bet pārējās mainīja kursu, lidojot uz Sīrijas robežu.

Te ar elektroniskajiem signāliem tās neitralizēja radaru staciju, bet vēl pēc 18 minūtēm sasniedza Deir ez Zoras pilsētu Eifratas upes krastā. Mērķis bija par Kibaru saukts būvju komplekss uz austrumiem no pilsētas. Izmantojot "Maverick" raķetes un 500 kilogramus smagas bumbas, izraēlieši pilnībā sagrāva rūpnīcu.

Piloti bez starpgadījumiem atgriezās bāzē – operācija "Orchard" bija veiksmīgi noslēgusies. Tā laika Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts un viņa padomnieki bija pacilātā noskaņojumā, pārliecināti, ka iznīcinājuši gandrīz pabeigtu objektu, kurā Asads plānojis radīt kodolieročus. Viņi uzskatīja, ka Izraēlas bīstamā operācija ir izglābusi pasauli no milzīga kaitējuma, raksta "Spiegel".

Viņi vēlējās izvairīties no situācijas eskalēšanas, tāpēc pirms operācijas par to neinformēja pat ASV. Olmerts uz Vašingtonu piezvanīja tikai tad, kad operācija jau bija beigusies. "Orchard" bija jāpaliek slepenībā, tāpat kā tam, ka Deir ez Zorā bija manīti Ziemeļkorejas eksperti, kas palīdzējuši būvēt kodolreaktoru. Izraēlas līderi gribēja sniegt Asadam iespēju noklusēt uzbrukuma nozīmīgumu, tādējādi izvairoties no nepieciešamības dot atbildes triecienu Izraēlai, skaidro žurnāls.

Un tā arī notika. Asads sūdzējās par Sīrijas gaisa telpas pārkāpšanu un "noliktavas" bombardēšanu. Oficiālajā notikušā skaidrojumā tika teikts, ka Sīrijas gaisa spēki padzinuši uzbrucējus. Sabiedrība tad neuzzināja, kas patiesībā noticis.

Tagad "Spiegel" rīcība nonākusi informācija, ka Asads pasauli ir apmuļķojis vēlreiz. Sīrijas līderis nav atteicies no sapņa par kodolieročiem un acīmredzot ir uzcēlis jaunu kodolobjektu slepenā vietā. Tā ir ārkārtīgi satraucoša ziņa, norāda izdevums.

Aizdomīgās urāna daļiņas

2007. gadā izrādījās neiespējami pilnībā novērst baumu izplatīšanos par noslēpumainu kompleksu tuksnesī un tā iespējamo militāro nolūku. Pretēji Izraēlai un Pakistānai Sīrija ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts, kas apņēmusies atomenerģiju izmantot tikai miermīlīgiem mērķiem. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pieprasīja piekļuvi objektam. 2008. gada jūnijā Asads padevās IAEA spiedienam un atļāva ekspertiem pārbaudīt sagrauto Kibaras objektu.

Ātri kļuva skaidrs, ka Damaska ir darījusi visu, lai iznīcinātu pēdas par to, kas tur noticis. IAEA eksperti atrada aizdomīgas urāna daļiņas – Sīrijas valdība to raksturoja kā, iespējams, sabotāžu. Eksperti gan atzina, ka izmeklēšanā nav iegūti skaidri pierādījumi, un pieprasīja piekļuvi vēl trim objektiem. IAEA bija aizdomas, ka tie ir saistīti ar Kibaru. Viens no kompleksiem bija 15 kilometrus uz ziemeļiem no Damaskas esošā Mardž as Sultāna. Sīrija liedza ekspertiem turpmāku piekļuvi un IAEA rīcību nosauca par "nepamatotu apmelošanu".

Skaidrs priekšstats par Izraēlas operāciju kļuvis zināms pateicoties "Spiegel" notikumu rekonstrukcijai 2009. gadā, uzsver vācu medijs. Žurnālisti izmeklēšanas laikā intervēja politiķus, kodolekspertus un slepeno dienestu aģentus. Asads intervijā ar "Spiegel" noliedza, ka vēlētos radīt atomieročus. "Mēs vēlamies no kodolieročiem brīvus Tuvos Austrumus, tai skaitā Izraēlu," viņš norādījis.

IAEA izmeklēšanas ziņojums 2011. gada maijā un publikācija laikrakstā "New Yorker" 2012. gadā "pat skeptiķiem lika saprast, ka Sīrija spēlējas ar uguni", norāda "Spiegel". "Aģentūra secina, ka iznīcinātā ēka, ļoti iespējams, bija kodolreaktors," atskaitē rakstīja eksperti.

Pēc tam visas aktivitātes sagrautajā objektā apstājās, liecina regulāra satelītattēlu analīze.

Turpmāka tiekšanās pēc kodolieročiem

Rūpnīca bija tuvu pabeigšanai, un daudzi novērotāji uzskatīja, ka kaut kur tuvumā ir jābūt slepeniem urāna krājumiem, ar kuriem pietiktu vismaz gadam. Saskaņā ar IAEA datiem Sīrijai ir līdz 50 tonnām dabīgā urāna, ar ko pēc bagātināšanas procedūras pietiktu trīs līdz piecu atombumbu izgatavošanai.

Arī Zinātnes un starptautiskās drošības institūtam Vašingtonā ir smagas aizdomas par šādu krājumu esamību, iestāde savas bažas pauda 2013. gada septembrī. "Šis lielais dabīgā urāna krājums rada kodolieroču izplatīšanas risku," rakstīja institūts. "To varētu iegūt tādas organizācijas kā "Hezbollah" vai "Al-Qaeda", vai nedeklarētas valstu kodolprogrammas, kā tas ir Irānā."

Rietumu izlūkošanas dienestu atklājumi norāda, ka situācija ir daudz bīstamāka, nekā iepriekš uzskatīts. Dienesti ir pārliecināti, ka Asads turpina centienus radīt kodolieročus, liecina "Spiegel" rīcībā nonākušie dokumenti.

Sīrijas kodolieroču programma turpinājusies slepenā pazemes objektā, uzskata analītiķi. Šajā vietā tiekot glabāti aptuveni 8000 kodoldegvielas stieņi, liecina izlūku iegūtā informācija. Ļoti ticams, ka tur varētu būt uzbūvēts arī jauns kodolreaktors un urāna bagātināšanas ražotne.

Daļa urāna uz ilgāku laiku acīmredzot bijusi paslēpta Mardž as Sultānā pie Damaskas – vietā, par kuru aizdomas bija radušās IAEA. 2012. gada decembrī un 2013. gada februārī uzņemti satelīta attēli norāda uz aizdomīgu aktivitāti šajā objektā.

Komplekss ir izvietots netālu no armijas bāzes. Tas kļuva par sīvu cīņu vietu starp valdības spēkiem un nemierniekiem. Karavīriem bija ātri jāevakuē viss vērtīgais. Tas paveikts ar Irānas finansēto Libānas "Hezbollah" kaujinieku palīdzību, uzskata izlūkdienesti.

Pārtvertās sarunas

Izlūkdienesti noskaidrojuši, ka degvielas stieņi pārvietoti uz labi maskētu pazemes objektu, kas atrodas uz rietumiem no Kusairas pilsētas, mazāk nekā divu kilometru attālumā no Libānas robežas (objekta atrašanās vieta "Googla" kartē). Tas izdarīts tieši laikā. Mardž as Sultāna drīz krita nemiernieku rokās. Kopš tā laika valdības spēki bāzi gan ir atguvuši.

Pēc tam eksperti uzmanīgi sāka vērot Kusairas objektu, kas iepriekš lielā mērā ticis ignorēts, uzskatot to par parastu "Hezbollah" ieroču noliktavu. Analītiķi salīdzināja agrākus satelīta attēlus, ievērojot katru sīkāko izmaiņu. Drīz kļuva skaidrs, ka ir izdarīts ārkārtīgi satraucošs atklājums.

Saskaņā ar izlūkošanas dienestu analīzi objekta celtniecība sākās 2009. gadā. Darbi maskēti jau no paša sākuma. Izraktās smiltis vestas uz dažādām vietām, domājams, lai apgrūtinātu iespējas no gaisa noteikt, cik daudz zemes tiek izrakts. Ieejas objektā apsargāja karavīri.

2013. gada pavasarī reģionā pie Kusairas notika smagas kaujas. Teritorija ap slepeno objektu tika nosargāta par spīti smagiem zaudējumiem, ko cieta tur izvietotās elitārās "Hezbollah" kaujinieku vienības.

Nesenākie satelītu attēli atklāj sešas būves – sardzes māju un piecus angārus. Trīs no tiem slēpj ieejas pazemes objektā. Kompleksam ir arī savs pieslēgums elektrotīklam. Īpaši aizdomīga detaļa ir dziļa aka, kas savieno kompleksu ar četrus kilometrus tālāk esošo ezeru. Tāds savienojums parastai ieroču noliktavai nav vajadzīgs, bet ir ļoti svarīgs kodolobjektam.

Visskaidrākais pierādījums, ka pie Kusairas izveidots kodolobjekts, ir nesen pārtverti radiosakari. Balss, kas, domājams, pieder augsta ranga "Hezbollah" funkcionāram, sarunas laikā piemin "kodolrūpnīcu" un Kusairu. "Hezbollah" cilvēks acīmredzami zina šo vietu. Viņš bieži telefoniski atskaitās īpaši svarīgam cilvēkam – Ibrahimam Otmanam, kurš ir Sīrijas Atomenerģijas komisijas vadītājs.

"Hezbollah" funkcionārs pārsvarā objektu sauc par "Zamzam" – vārdā, ko zina gandrīz katrs musulmanis. Zamzam ir Mekā esoša aka, kas ir viens no svētceļnieku apmeklējamajiem objektiem. Musulmaņi uzskata, ka aku tuksnesī ir radījis Dievs. Tie, kas negodā Zamzamu, netiek uzskatīti par īstiem musulmaņiem.

Ziemeļkorejas eksperti?

Pārtvertajās sarunās pieminēti arī Irānas Revolucionārās gvardes biedri, kas strādā objektā. Revolucionārā gvarde ir pusmilitāra organizācija, kas tieši pakļauta Irānas augstākajam līderis Ali Hamenei. Tā kontrolē lielu daļu valsts ekonomikas un ieņem nozīmīgu lomu Irānas kodolprogrammā. Ne visas Revolucionārās gvardes aktivitātes ārvalstīs ir apstiprinājis Irānas mērenais prezidents Hasans Rohani. Organizācija ir "valsts valstī", skaidro "Spiegel".

Eksperti ir pārliecināti, ka Zamzama projektā ir iesaistīta arī Ziemeļkoreja. Jau Kibaras kompleksa celtniecības laikā Ibrahims Otmans strādājis kopā ar Čou Džibū – inženieri, kurš būvējis Ziemeļkorejas kodolreaktoru Njonbjonā.

Čou ilgu laiku tika uzskatīts par pazudušu. Daži domāja, ka viņš ir kritis par vajāšanu upuri savā dzimtenē. Tagad Rietumu izlūkdienestu eksperti uzskata, ka viņš devies uz Damasku. Saskaņā ar teoriju Otmans nekad nav pārtraucis kontaktēties ar savu neafišēto paziņu. Turklāt Sīrija nekad nevarētu uzbūvēt jauno kodolobjektu bez Ziemeļkorejas zināšanām, ir pārliecināti eksperti.

Jauns novērtējums

Jaunākie atklājumi nākuši klajā ASV valdībai neērtā laikā. Par spīti oficiāliem noliegumiem Vašingtona cīņā pret islāmistu teroristu grupu "Islāma valsts" reģionā darbojas vairāk vai mazāk saskaņoti ar Asada valdību, norāda "Spiegel". Turklāt pēc stingri uzraudzītās un lielā mērā efektīvās Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanas programmas ASV, Lielbritānija un Francija uzskatīja, ka nekonvenciālā kara iespējas Asadam ir likvidētas. Iespējamie Sīrijas centieni radīt kodolieročus, ja ziņas tiks apstiprinātas, neizbēgami novedīs pie jauna situācijas novērtējuma.

Atklājums ir īpaši liela dilemma Izraēlai. Valsts ir bombardējusi "Hezbollah" apgādes līnijas, bet, izskatās, neko nav zinājusi par iespējamo kodolobjektu. Izraēlas līderi var nonākt izvēles priekšā – vai ignorēt Zamzamu, vai rīkot ārkārtīgi bīstamu uzbrukumu dziļi pazemē esošajam objektam. Atšķirībā no 2007. gada misijas tagad būs vajadzīgas jaudīgas bunkuru iznīcināšanas bumbas, kas var radīt neparedzamas sekas apkārtējai videi. Tas būtu bezatbildīgs lēmums, bet Izraēlas stingrā kursa sekotāji to noteikti pieņemtu, paredz "Spiegel".

2014. gadā IAEA vadītājs Jakija Amano aicināja Sīriju "pilnībā sadarboties ar aģentūru visos neatrisinātajos jautājumos". Atbildi viņš nav saņēmis joprojām. Ļaunākajā gadījumā sankcijas, ko IAEA varētu vērst pret Sīriju, būtu izslēgšana no organizācijas. Tomēr tas ir maz ticams, ņemot vērā Krievijas nodrošināto atbalstu Damaskai kā IAEA, tā ANO.

"Islāma valsts", kas ir iekarojusi teritorijas pie Deir ez Zoras, nesen piedāvāja IAEA iespēju atkal pārbaudīt Kibaras kompleksu. Vīnē bāzētā organizācija no šīs iespējas atteicās, nevēloties nekādā veidā piešķirt leģitimitāti radikālo islāmistu organizācijai.

Turklāt Deir ez Zora vairs nav problēmas centrs. Starptautiskos ekspertus tagad vairāk uztrauc jaunais izaicinājums Sīrijas otrā malā pie robežas ar Libānu, nobeidz "Spiegel".