Kustības veidošanā kopā iesaistījušies Krievijā zināmi cilvēki – Krievijas parlamenta augšpalātas senators Dmitrijs Sabļins, nacionālistiskais politiķis Nikolajs Starikovs, cīņas mākslu čempione Jūlija Berezņikova un motokluba "Night Wolves" prezidents Aleksandrs Zaldostanovs – "Ķirurgs"- , kurš bieži publiski redzēts kopā ar Putinu.
"Visas ielu kustības un krāsainās revolūcijas noved pie asinīm. Sievietes, bērni un veci cilvēki cieš pirmie," kustības nepieciešamību pamato Sabļins. "Tas nav pieņemams, ka mazākums uzspiež savu gribu vairākumam, kā tas notika Ukrainā," viņš turpina.
"Lēmumi ir jāpieņem Maskavā, nevis Vašingtonā vai Briselē," uzsver rakstnieks un politiķis Starikovs. Visi kustības līderi uzskata, ka Rietumi ir izmantojuši 2004. gada "Oranžo revolūciju" un pagājušā gada Maidana protestus Kijevā, lai iekarotu Ukrainu, bet tagad met aci uz pašu Krieviju.
""Oranžais briesmonis" trin savus zobus un skatās uz Krieviju," norāda "Ķirurgs" (attēlā). Alternatīvajam "Antimaidana" nosaukumam būtu jābūt "Nāvi pediņiem", viņš ierosina, nesniedzot paskaidrojumus, kāpēc.
Zaldostanovu Kremlis ir apbalvojis par darbu patriotisma stiprināšanā. Pēc Krimas pussalas okupācijas un aneksijas "Ķirurga" motoklubs "Night Wolves" Sevastopolē rīkoja vērienīgu šovu, kurā tika slavināts PSRS diktators Josifs Staļins, bet Ukraiņi attēloti kā "fašisti". Priekšnesums tika pārraidīts Krievijas televīzijā.
Grupas veidotāji norāda, ka viņi nesaņem nekādu finansējumu, bet, iespējams, nelielās kustības izmaksas nākotnē varētu segt ziedojumi. Tikmēr pagājušās nedēļas preses konference, kurā paziņots par kustības dibināšanu, notika valsts ziņu aģentūras telpās un to filmēja valsts televīzija, piebilst "The Guardian".
Vēl nav skaidrs, tieši kādās aktivitātēs grupa iesaistīsies, bet preses konferencē tika norādīts, ka aktīvisti vērsīsies pret Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija atbalstītāju protestiem.
"Personīgi es esmu par civilizētu, demokrātisku un inteliģentu konfliktu risināšanu, bet, ja vajadzēs ķerties pie ieročiem, jā, mēs būsim gatavi," paskaidroja sportiste Berezņikova.
"Maidans Kijevā nenotika tāpat vien. Visiem maksāja, visiem maksāja par klātbūtni, maksāja par katru mesto akmeni un pudeli. Mums ir jānožņaudz tas viss jau pašā sākumā," uzsvēra Sabļins.
Vēstīts, ka Kijevā 2013. gada nogalē sākās tautas protests, ko izraisīja bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās no sadarbības līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES), izvēloties kursu Krievijas virzienā. Pēc drošības iestāžu mēģinājumiem miermīlīgos demonstrantus izdzenāt, protesta kustība, ko sauca par Maidanu vai Eiromaidanu, tikai pieņēmās spēkā.
Protesti kulminēja ar asiņainām protestētāju un drošībnieku sadursmēm 2014. gada februārī. Pa demonstrantiem tika atklāta uguns. Pēc asiņainajiem notikumiem Janukovičs aizbēga uz Krieviju.
Kremļa propaganda protestus attēlo kā "fašistisku un bruņotu valsts apvērsumu", tiek norādīts uz Rietumu un ASV lomu notikušajā.
Pretrietumnieciska un pretukrainas retorika Krievijas medijos dzirdama joprojām. Tikmēr Ukrainas austrumos turpinās Maskavas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
