2015. gadā Eiropa var saskarties ar politiskiem satricinājumiem, populistu partijas var gūt uzvaras vēlēšanās, bet tradicionālās vairākuma partijas spiestas iet iepriekš neiedomājamās aliansēs, liecina raidsabiedrības BBC pasūtītais "Economist Inteligence Unit" (EIU) pētījums.
Plaisa starp elitēm un vēlētājiem ir Eiropas "demokrātijas krīze". Eiropas politikas centrā, kur vajadzētu būt "lielām idejām", "rēgojas caurums", norāda pētnieki. Galvenie faktori, kas veido šo fenomenu, ir zemā vēlētāju aktivitāte un straujš biedru skaita kritums tradicionālajās partijās.
Viens no tuvākajiem politiskajiem izaicinājumiem ir 25. janvārī gaidāmās ārkārtas parlamenta vēlēšanas Grieķijā, kas izsludinātas pēc parlamenta nespējas vienoties par jaunu prezidentu. Tās parādīs, cik ļoti pieaugošais populisms var vainagoties ar panākumiem balsošanā, raksta BBC.
Sabiedriskā viedokļa aptaujas norāda, ka vēlēšanās vislielākos panākumus varētu gūt galēji kreisā populistiskā partija "Syriza". Ja tas notiks un partija spēs izveidot valdību, tas izraisītu "triecienvilni" visā Eiropas Savienībā (ES) un darbotos kā politisko apvērsumu katalizators citās vietās, prognozē EIU.
""Syriza" valdības ievēlēšana būtu ļoti destabilizējoša gan uz vietas, gan reģionāli. Tas gandrīz noteikti izraisītu krīzi Grieķijas un tās starptautisko aizdevēju attiecībās, jo viens no partijas galvenajiem politiskās platformas balstiem ir parādu norakstīšana," norāda EIU.
Līdzīgu partiju strauji augošā popularitāte virknē citu valstu, kur 2015. gadā gaidāmas vēlēšanas, norāda, ka Grieķijas satricinājums var radīt domino efektu.
Tāpat potenciāli neparedzami vēlēšanu rezultāti sagaidāmi Dānijā, Somijā, Spānijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā un Īrijā, piemērus uzskaita EIU. "Šo valstu kopsaucējs ir populistu partiju izvirzīšanās," raksta pētnieki, skaidrojot, ka visā eirozonā pieaug "pret" noskaņojums, radot augstu politisko sarežģījumu un krīžu risku.
Populistiskās partijas un kustības – gan kreisās, gan labējās, gan nedefinēta virziena – aizpilda telpu, kas pavērusies starp vecajām politiskajām partijām un to tradicionālo sociālo bāzi, secināts pētījumā.
Daudzām šīm partijām galvenās tēmas un mītiņu saukļi ir pretestība varai Briselē, imigrācijai un taupības pasākumiem.
Līdzās populistisko kustību popularitātei daudzās pasaules daļās pēdējos gados ir vērojams tautas protestu skaita pieaugums. EIU lēš, ka nozīmīgas protesta kustības pēdējo piecu gadu laikā parādījušās vairāk nekā 90 valstīs. Pārsvarā tās vadījuši jauni, izglītoti vidusšķiras pārstāvji, kas politiskajai komunikācijai izvēlas "Twitter" un citus sociālos tīklus.
"Tautas protestu vilnis pēdējos gados ir pāršalcis pāri Eiropai, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikai un Latīņamerikai. Citi reģioni, tādi kā Āzija un Ziemeļamerika, ir bijuši mazāk uzņēmīgi, lai gan pilnībā izvairījušies no protestiem nav," secināts pētījumā.
"Protestu virzītājspēki ir dažādi – daļa ir atbilde ekonomiskajām problēmām, citi ir sacelšanās pret diktatūru, daži pauž ļaužu vēlmi, lai politiskās elites viņus sadzirdētu, vēl citi izsaka cerību par jaunas vidusšķiras rašanos ātri augošajos jaunajos tirgos," skaidro EIU.
Tas viss rosina jautājumus, vai protesti rada draudus demokrātijai, vai tie ir pierādījums, ka demokrātija ir dzīva un vesela.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
