Analītiķi paredz Krievijas ieslīgšanu 'revolucionārā haosā'  (109)

Savukārt bez fundamentālām pārmaiņām Krievija riskē ieslīgt "revolucionārā haosā", norādīja ekonomikas politikai veltītās starptautiskās konferences ekspertu komanda, kuras sastāvā šogad bija vairāki analītiķi, kas pazīstami ar kritisku attieksmi pret Krievijas valdības politiku.

Krievijas bijušā premjerministra Jegora Gaidara vārdā nosaukto forumu kopīgi organizē Krievijas Prezidenta nacionālā ekonomikas un sabiedrības administrēšanas akadēmija (RANEPA) un Gaidara ekonomiskās politikas institūts. Šī gada konferences pēdējā dienā bija vērojama novirzīšanas no galvenās tēmas, skaidro medijs. Politisko diskusiju grupā ietilpa septiņi krievu un viens amerikāņu eksperts.

Vairums politologu piekrita, ka Krievijas politiskā sistēma 2015. gadā, domājams, paliks inerta. Tomēr lielākā daļa atzina, ka sistēma ir trausla un uzņēmīga pret straujo situācijas pasliktināšanos.

"Mēs esam iegājuši fantastiskas nestabilitātes posmā," norādīja Krievijas pirmā prezidenta Borisa Jeļcina kādreizējais padomnieks Georgijs Satarovs, kurš tagad ir Krievijas politiskās korupcijas eksperts.

Viņš uzskata, ka pašreizējā ekonomiskā krīze atstāj valdībai tikai divas iespējas – sākt vērienīgas politiskās reformas, vai ciešāk "pievilkt skrūves". "Fakts, ka ikdienas dzīve Krievijā joprojām ir stabila, neļauj parastajiem cilvēkiem saprast, cik trausla ir politiskā situācija," viņš norāda.

Stingrāka varas kontrole varētu izraisīt plašu neapmierinātību, kas Krieviju varētu novest līdz "revolucionāram haosam", uzskata Satarovs. "Tas ir pilnīgi reāls scenārijs," uzsver eksperts.

Par to, kur šāds haoss varētu sākties, eksperti nebija vienisprātis. Politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins pieļāva, ka impulss nāktu no Maskavas, galvaspilsētai turpinot augt gan attīstībā, gan politiskās izpratnes jomā, pretēji citiem Krievijas reģioniem.

Tikmēr Ekonomikas augstskolas politikas analītiķis Nikolajs Petrovs argumentēja, ka grūdiens varētu rasties Čečenijā, tās līderim Ramzanam Kadirovam kļūstot arvien neatkarīgākam un varaskārākam.

"Kadirovam ir 20 000 cilvēku, kas zvērēja uzticību viņam un Putinam. Ja Maskavai rastos grūtības, viņi to aizstāvētu," norādīja Petrovs."Krievija ir režīma ķīlnieks, režīms ir Putina ķīlnieks, bet Putins ir savu lēmumu ķīlnieks, kas ir atstājis viņu bez izejas stratēģijas," viņš turpināja.

Būtiskas politiskās pārmaiņas pārredzamā nākotnē Krievijā ir mazticamas, jo tās apdraudētu pašreizējo politisko eliti, uzskata politikas zinātniece Tatjana Vorožeikina. Viņa arī norāda, ka sistēma balstās pašā Putinā.

"Es nedomāju, ka režīms var tikt saglabāts bez Putina. Elites negatīvā selekcija nav atstājusi nevienu ievērojamu un autoritatīvu personu, kura būtu spējīga pārņemt varu pārejas perioda laikā," domā Vorožeikina.

Par spīti ekspertu slēdzieniem Krievijas ekonomikas lejupslīde var nebūt pietiekams pamudinājums Putinam nosvērties par labu reformām, norāda "The Moscow Times". Jaunākie statistikas dati liecina, ka tautas atbalsts Putinam vairs nav saistīts ar valsts labklājības līmeni.

55 % Krievijas iedzīvotāju velētos Putinu par prezidentu pēc nākamajām vēlēšanām 2018. gadā, liecina pagājušajā nedēļā publicēti neatkarīgās socioloģisko aptauju kompānijas "Levada Center" dati. Savukārt 54 % aptaujāto norādīja, ka neredz alternatīvu Putinam. Pētījuma laikā aptaujāti 1600 cilvēki, aptaujas kļūdas robeža nepārsniedz 3,4 %.

"Levada Center" pētnieks Aleksejs Levinsons skaidro, ka atbalsts Putinam un Krievijas valdībai ir divas dažādas lietas. "Pēdējos 15 mēnešus Putinu sākuši uztvert kā simbolisku un svētu figūru, kas nav atbildīga par ekonomisko situāciju valstī, bet ir atbildīga par valsts varenību," Gaidara forumā pastāstīja Levinsons.

"Jo vairāk krievi jutīs, ka apkārtējā pasaule viņus apdraud, jo vairāk viņi apvienosies ap Putinu," uzsvēra speciālists.

Diskusiju sesijas noslēgumā dalībnieki tika aicināti sniegt padomus Putinam un izteikt prognozes par nākamo gadu. Vairums ekspertu ieteica prezidentam politiskajā sistēmā ieviest godīgu konkurenci, galvenokārt ļaujot parādīties iespējamajiem "pēctečiem", raksta "The Moscow Times".

"Krievijai ir jāatrod mehānisms, kas ieviestu rotāciju valdībā. Neviens režīms nevar izdzīvot bez rotācijām pašā virsotnē," viedokli pauda Harvardas Universitātes valdības un Krievijas studiju profesors Timotijs Koltons.

Prognozes nākamajam gadam pārsvarā bija drūmas, paredzot Ukrainas krīzes tālāku eskalāciju. Tikmēr protesta kustība Krievijā, ja arī kļūs intensīvāka, domājams, paliks lokalizēta un maza mēroga, uzskata analītiķi.