Ukrainas robežu šodien šķērsojuši vairāk nekā 2000 Krievijas karavīru, un šobrīd Ukrainā atrodas vairāk nekā 9000 Krievijas karavīru, 500 tanku, smagās artilērijas vienību un bruņutransportieru, Pasaules Ekonomikas forumā (WEF) Davosā trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
"Ja tā nav agresija, tad kas ir agresija?" vaicājis Porošenko.
Viņš arī demonstrējis fragmentu no 13.janvārī pie Volnovahas apšaudītā autobusa, kad kaujinieku raidītas raķetes sprādzienā tika nogalināti vairāk nekā desmit mierīgie iedzīvotāji.
"Man tas ir teroristiska uzbrukuma Ukrainai simbols. Terorisms ir pasaules problēma, un mēs uzvarēsim," sacījis Porošenko.
Porošenko arī pavēstījis, ka Ukraina nerīkos jaunas sarunas par Minskas pamiera vienošanos. "Mums nav ko apspriest," sacījis prezidents, aicinot pilnībā izpildīt esošās vienošanās nosacījumus. "Ja jūs gribat apspriest kaut ko citu, jūs neesat par mieru, jūs esat par karu."
Porošenko iepriekš telekanālam "Bloomberg Europe TV" pavēstījis, ka "situācija pasliktinās. Mēs tagad esam saņēmuši informāciju, ka vairāk nekā 2000 Krievijas karavīru šķērso mūsu robežu un vairāk nekā 200 tanku un bruņutransportieru. Tas rada ļoti lielu tālākās eskalācijas risku."
Tomēr situācija patlaban nav tik sarežģīta kā pērn augustā, atzinis valsts galva. Cita starpā vairākos frontes iecirkņos Ukrainas armija spēj apturēt "Krievijas uzbrukuma operāciju".
"Bet, ņemot vērā papildspēkus, kas ienāk manā valstī, situācija dažu dienu laikā var pasliktināties," sacījis Porošenko.
Viņš vēlreiz uzsvēris, ka ir nepieciešams pārtraukt uguni un izpildīt Minskas pamiera vienošanos, ko Ukraina konsekventi turpina ievērot.
"Ukrainai tieši tagad visvairāk ir vajadzīgas visas pasaules koordinētas darbības, lai apturētu agresiju un konflikta eskalāciju," uzsvērais prezidents.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
