NATO valstu bruņoto spēku komandieri devuši zaļo gaismu NATO īpaši ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punktu izveidošanai Baltijā un vēl trīs valstīs, Latvijas Radio apstiprinājis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Kā vēsta portāls "lsm.lv", tas nozīmē, ka drīzā laikā Latvijā veidos vienību, kuras uzdevums būs strādāt atbalsta punktā, rīkot mācības, atbildēt par loģistiku un krīzes gadījumā arī uzņemt ātrās reaģēšanas spēkus.
NATO dalībvalstīs jau pastāv ātrās reaģēšanas spēku modelis, taču pēc Krievijas agresijas Ukrainā un gan Baltijas, gan citu valstu atkārtotas bažu paušanas par drošību NATO ir vienojusies izveidot īpašus ātrās reaģēšanas spēkus, kas zibenīgi, gadsimta prasībām atbilstoši varētu nokļūt ikvienā pēkšņi apdraudētā NATO dalībvalstī.
Tagad alianse arī vienojusies par sešu atbalsta punktu izveidošanu Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kuru uzdevums būtu īpašo ātrās reaģēšanas spēku uzņemšana nepieciešamības gadījumā un mācību organizēšana, vēsta "lsm.lv".
Graube Latvijas Radio norādījis, ka šādas vienības izveidošanas izmaksas patlaban vēl aprēķina, - daļu veidos ārvalstu karavīri, kuru valstis arī piedalīsies ar finansējumu.
NATO valstu bruņoto spēku komandieri par šo ieceri vienojušies principiāli, bet 5.februārī Briselē tam savs oficiālais atbalsts būs jāsniedz dalībvalstu aizsardzības ministriem. Latviju sanāksmē pārstāvēs aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Savukārt NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs šodien norādījis, ka alianse vēro aizvien pieaugošāku Krievijas spēku iesaistīšanos konfliktos Austrumukrainā, taču, ņemot vērē augošo spriedzi, NATO gatavojas atjaunot Ukrainas konflikta dēļ pārtrūkušās saiknes ar Krievijas armijas augstāko virspavēlniecību, tādējādi mēģinot sarunu ceļā ietekmēt aizvien dramatiskākos notikumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
