Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņojis, ka Ukrainas armija patiesībā ir NATO ārzemju leģions, kura mērķis ir nevis panākt Ukrainas brīvību, bet gan sasniegt ģeopolitiskus mērķus – iegrožot Krieviju, vēsta Krievijas aģentūra TASS.
"Mēs bieži sakām: Ukrainas armija, Ukrainas armija. Kas tur patiesībā karo? Tur darbojas daļēji oficiālas bruņoto spēku vienības, bet lielā mērā tie ir tā sauktie "brīvprātīgie nacionālistu bataljoni"," Putins paziņoja uzrunas laikā augstskolā Sanktpēterburgā.
Krievijas līderis uzskata, ka Donbasā karojošā nemaz nav īsta armija.
"Būtībā tā vairs nav armija, tas ir ārzemju leģions, šajā gadījumā NATO ārzemju leģions, kura mērķis, protams, nav Ukrainas nacionālās intereses," norādīja Putins.
"Tur ir pavisam citi mērķi, un tie ir saistīti ar Krievijas atturēšanas ģeopolitisko mērķu sasniegšanu, kas galīgi nesakrīt ar Ukrainas tautas nacionālajām interesēm," paskaidroja Putins.
Tāpat Putins paziņoja, ka Kijeva atsakās "iet pa konflikta mierīga noregulējuma ceļu" un pamieru izmanto lai pārgrupētu spēkus.
Uz Putina paziņojumu jau reaģējis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Apgalvojumu par NATO leģionu Ukrainā viņš nodēvēja par muļķībām, papildinot, ka Ukrainā ir ārzemju karavīri – Krievijas.
"Paziņojums par to, ka Ukrainā ir NATO leģions, ir muļķības. Nav nekādu NATO leģionu. Ārzemju karavīri Ukrainā – tie ir Krievijas," Stoltenberga paziņojumu citē aģentūra UNIAN.
Un tieši tā ir problēma, ka Ukrainā ir Krievijas karavīri un Krievija atbalsta kaujiniekus ar tehniku, kuras piegādes ir ievērojami pieaugušas, turpina ģenerālsekretārs. "Mēs runājam par dažāda tipa smago bruņojumu," viņš akcentē.
Vēstīts, ka, lai gan Kijeva, NATO un virkne Rietumvalstu ir atzinušas, ka Krievija apbruņo un apgādā prokrieviskos spēkus Ukrainā, Kremlis to joprojām noliedz. Maskava uzstāj, ka visi Krievijas karotāji Ukrainā ir brīvprātīgie "pēc sirds aicinājuma". Rietumi Krieviju vaino arī Minskas pamiera nosacījumu neievērošanā un asi kritizē par sestdien notikušo traģisko Mariupoles dzīvojamo kvartālu apšaudīšanu.
Tikmēr Krievijas līderi un propagandas mediji konfliktu Ukrainā saista ar "fašisma atdzimšanu" un Rietumu vēršanos pret Krieviju.