Bijušo Krievijas spiegu Aleksandru Ļitviņenko varētu būt mēģinājuši nogalināt vēl divas reizes pirms liktenīgās slepkavības, vēsta BBC.
Agrākais PSRS Valsts Drošības Komitejas virsnieks savulaik pārbēga uz Lielbritāniju, kur sāka strādāt Apvienotās Karalistes pretizlūkošanas dienestā MI6, kā arī kļuva par Kremļa īstenotās politikas atklātu kritiķi.
Litviņenko 2006. gadā pēc tikšanās ar bijušajiem Krievijas aģentiem Londonā pēkšņi smagi saslima un pēc trim nedēļām mira. Izmeklētāji drīz vien atklāja, ka spiega nāvi izraisījis radioaktīvais polonijs-210, kas ticis piejaukts tējai, kad Ļitviņenko Londonā ticies ar aģentiem Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu. Abi aizdomās turamie gan savu vainu noliedz.
Mīklainā 43 gadus vecā Lielbritānijas pilsoņa nāve ievērojami pasliktināja valsts attiecības ar Krieviju, tostarp no abām valstīm tika izraidīti vairāki diplomāti.
Izmeklēšanas vadītājs Roberts Ouvens sākotnēji aizkavēja izmeklēšanas uzsākšanu, lai tai noteiktu īpašu slepenības statusu, pamatojot to ar valsts apdraudējumu un "jūtīgiem" pierādījumiem. Sākotnēji Lielbritānijas valdība pretojās šādam gājienam, bet pērnā gada jūnijā, pasliktinoties Londonas attiecībām ar Maskavu un saasinoties krīzei Ukrainā, tas tika noteikts.
BBC žurnālisti atklājuši, ka izmeklētājiem, sekojot pa radioaktīvo materiālu atstātajām pēdām, izdevies noskaidrot, ka Ļitviņeko viņa slepkavām izdevies nogalināt nevis ar pirmo, bet tikai trešo mēģinājumu.
Bijušā VDK virsnieka nāves tā saucamā publiskā izmeklēšana uzsākta otrdien un, kā norāda mirušā atraitne "ļaus saprast, kas nogalināja manu vīru". Marina Ļitviņeko sava dzīvesbiedra nāvē jau kopš paša sākuma vaino Kremli. Savukārt viņas advokāts Aleksandra slepkavību sauc par "valsts sponsorētu atomterorismu Londonas ielās".
Daļa izmeklēšanas laikā savākto pierādījumu drošības iemeslu dēļ arī palikšot slepeni, norāda Ouvens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
