NATO sabiedrotajiem jāpaliek nelokāmiem Ukrainas jautājumā, otrdien paziņojusi ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas jautājumos Viktorija Ņūlenda, aicinot Ukrainas kaimiņvalstīs ātri izveidot NATO komandas un kontroles centrus.
Ņūlenda uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm jātur solījumi, ko tās devušas viena otrai, un visām jāpiedalās jaunajos ātrās reaģēšanas spēkos. "Un mums jāizveido komandas un kontroles centri visās sešās frontes līnijas valstīs, cik ātri vien iespējams," viņa piebilda.
"NATO ir aizsardzības alianse. Mūsu mērķis ir agresijas atbaidīšana, bet, ja tas neizdodas, mums jābūt gataviem," uzsvēra Ņūlenda, norādot, ka Ukrainas frontes līnija cīņā par brīvību ir arī NATO frontes līnija.
Viņa norādīja, ka visiem sabiedrotajiem jātur savi solījumu aizsardzības budžetu jomā un jāiesaistās tik daudz, cik ir to spēkos.
Vienlaikus Ņūlenda norādīja, ka dažas valdības jau tagad cenšas izvairīties, bet nevienu konkrēti nenosauca.
Viņa arī atgādināja, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) Krievijai piemērotās sankcijas nav domātas, lai sodītu Krievijas tautu, bet lai piespiestu prezidentu Vladimiru Putinu mainīt savu politiku.
Ņūlenda norādīja, ka vēl tikai pirms pāris nedēļām Vašingtonā un ES galvaspilsētās spriests par sankciju atvieglošanas iespēju Minskas vienošanās īstenošanas gadījumā, bet tagad abos Atlantijas okeāna krastos tiek runāts par sankciju pastiprināšanu.
ES līderi otrdien paziņoja, ka bloka ārlietu ministri ceturtdien apspriedīs sankciju paplašināšanu pret Krieviju.
Ņūlenda asi noraidīja apgalvojumus, ka Rietumi vēlas vāju Krieviju.
"Tas ko mēs vēlamies, ir demokrātiska Krievija, kas respektē likuma varu pašu mājās un ārvalstīs," uzsvēra Ņūlenda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
