Krievijas Stratēģiskā izpētes centra (RISI) analītiķi, kuri Krievijas vadību spieda iebrukt Ukrainā, šobrīd mudina gāzt arī Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko, raksta pazīstamais amerikāņu analītiķis un eksperts bijušās PSRS lietās Pols Goubls.
Viņš norāda, ka līdz pat 2009. gadam RISI bija oficiāli saistīta ar Krievijas Ārlietu specdienestu (SVR) un patlaban darbojas kā Kremļa padomdevēju institūcija.
Atsaucoties uz nesen institūtu pametušo Aleksandru Sitinu, Goubls raksta, ka šobrīd daļa no RISI analītiķiem iesaka Krievijai nomainīt Baltkrievijas vadītāju pret kādu, kas daudz labprātāk ievērotu "Maskavas līniju" un tad virzītos uz Krievijas Impērijas atjaunošanu, kāda tā bija 1914. gadā.
Sitins skaidro, ka RISI tic tam, ka Krievija spēj gāzt Lukašenko, radot spēcīgu prokrievisku kustību Baltkrievijas iekšienē. Tomēr viņš norāda, ka šāds scenārijs nav radies vis Ukrainas konflikta dēļ vai saspīlētās situācijas starp abu valstu vadītājiem rezultātā, bet gan RISI vadītāja Leonīda Rešetņikova un viņa komandas citādā pasaules skatījuma dēļ.
Viņš norāda, ka šim pasaules skatījuma ir četri galvenie pamatelementi:
- Pirmkārt, RISI uzskata, ka pēcpadomju valstis nav pilnvērtīgi starptautisko attiecību locekļi, bet gan drīzāk "rezultāts Krievijas 1917. gadā un 1991. gadā pieredzētajām katastrofām, kuras izraisīja Krievijas ienaidnieki ASV vadībā. Līdz ar to šo valstu suverenitāte tiek uzskatīta par pagaidu fenomenu, kaut ko tādu, kas nav pelnījis nopietnu uzmanību", un tā būtu jālikvidē, valstis iekļaujot atjaunotajā Krievijas Impērijā.
- Otrkārt, RISI analītiķi apgalvo, ka sadarbībā ar Ukrainas un Baltkrievijas specdienestiem viņi var "radīt spēcīgu prokrievisku kustību, kura spēj ne tikai ietekmēt sabiedrības viedokli, bet arī mainīt valstu politiku un vadību, kas atbilstu Krievijas vajadzībām."
- Treškārt, RISI uzskata, ka "postpadomju telpā tikai krievi ir valsti veidojošie cilvēki, un tas nozīmē, ka vienīgā politiskā forma, kas var pastāvēt šajā teritorijā, ir Krievijas Impērija".
- Ceturtkārt, RISI Kremlim skaidro, ka Krievijas naftas un gāzes rezerves apvienojumā ar tās atomieroču arsenālu "mūžīgi (vai jebkurā gadījumā vismaz ļoti ilgu laiku) Krievijai garantē pasaulē vietu, kas tai ļaus veiksmīgi cīnīties par globāla spēka centra statusu un oponēt ASV".
Goubls norāda, ka jau līdz šim Maskava ar aizdomām vērojusi Lukašenko pēdējā laikā manāmo neatkarīgo domu gājienu. Turklāt īpaši saniknota tā bijusi par viedokļiem, ka, "lai kā arī šobrīd nebūtu, Baltkrievija un Ukraina vienmēr būs Eiropas valstis, kamēr Krievija šādu statusu nekad neiegūs".
Līdz ar to arī Maskavā cilvēki aizvien vairāk Lukašenko saista ar Ukrainas vadību un uzskata, ka pēc ukraiņiem Krievijai jātiek galā arī ar baltkrieviem. RISI nav šī viedokļa spilgtākais paudējs, bet gan drīzāk viens no daudziem, norāda amerikāņu analītiķis.
Goubls skaidro, ka Sitina teiktajam vērts pievērst uzmanību vismaz trīs iemeslu dēļ:
- Pirmkārt, RISI ir Krievijas specdienesta "radījums" un līdz ar to atrodas tuvāk Putinam nekā jebkurš cits analītiķu centrs, kuru ietekme bieži vien ir nozīmīga kāda Putina viedokļa veidošanā. Bijušais VDK virsnieks Vladimirs Putins, visticamāk, komfortablāk jūtas starp citiem bijušajiem padomju virsniekiem, kāds ir arī RISI vadītājs Rešetņikovs.
- Otrkārt, kā tas vēsturiski bijis ar daudziem Krievijas vadītājiem, Putinu aizrauj vērienīgi plāni, piemēram, pasaule, kurā viņš spēlē centrālo pārveidotāja lomu. RISI un Rešetņikovs vairāk nekā citi Krievijas prezidentam tuvi stāvošie piedāvā tieši tādu pasaules skatījumu, kurš dod daudz lielāku apmierinājumu, un tam nav tādu mīnusu, kā citiem plāniem. Piemēram, plāns, kurš paredz Eirāzijas savienības veidošanu, Krievijai piedāvā vadīt etniski neviendabīgu teritoriju, kas maina tās līdzšinējo vēsturisko kursu. RISI savukārt piedāvā Putinam plānu "iegūt torti un to arī apēst".
- Treškārt, kas arī ir vissvarīgāk, RISI un Rešetņikovs savu ietekmi jau ir parādījuši, jo Putins viņu plānu šobrīd īsteno Ukrainā. Tas skaidri apliecina RISI ietekmi uz Krievijas vadību. Šī ietekme var arī radīt citu plānu - nomainīt pašu Lukašenko bez vispārējas nacionālās kustības veidošanas.
Goubls uzsver, ka lai gan Sitins var kļūdīties sīkumos, viņš ir gandrīz nekļūdīgs attiecībā uz to, ko RISI Putinam saka jau šobrīd. "Lukašenko jau tuvākajā laikā būtu pamats uztraukties, un uztraukties vajadzētu arī visām citām valstīm, kas reiz bija daļa no Krievijas Impērijas," uzskata analītiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
