Zinātniekus satrauc Ebolas vīrusa dažādās mutācijas  (8)

Francijas Pastera institūta pētnieki, kuri pirmie ziņoja par Ebolas uzplaiksnījumu pagājušā gada martā, šobrīd pēta, vai tas nav kļuvis vēl lipīgāks. Šim nolūkam Gvinejā tiek ievākti simtiem asins paraugi.

Jau vairāk nekā 22 000 cilvēku Gvinejā, Sjeraleonē un Libērijā ir saslimuši ar Ebolas vīrusu un 8 795 no viņiem ir miruši.

"Mēs zinām, ka vīruss visai ievērojami mainās," norāda ģenētiķis Dr Anavajs Sakuntabais, "ir svarīgi to zināt, lai atklātu jaunus gadījumus un veiktu ārstēšanu. Mums nepieciešams izprast, kā vīruss mainās, lai spētu tikt līdzi savam ienaidniekam."

Visiem vīrusiem nav tieksme laika gaitā mainīties, bet Ebola ir RNA vīruss. Tā ir gluži kā HIV un gripa, kuriem arī ir tieksme laika gaitā veidot dažādas mutācijas. Tās savukārt padara vīrusu daudz izturīgāku un līdz ar to aug iespējamība, ka tas kļūst arī lipīgāks.

"Pašlaik mēs novērojam vairākus gadījumus, kad nav redzami nekādi simptomi  - pilnībā asimptomātiski gadījumi," stāsta Sakuntabais. Viņš norāda, ka šādi cilvēki iespējams vīrusu vairāk izplata, taču tas vēl nav zināms. "Vīruss var kļūt mazāk nāvējošs, taču daudz lipīgāks, un no tā mēs baidāmies," viņš skaidro.

Citi ir optimistiskāki un norāda, ka asimptomātisko gadījumu ir vienmēr, un esot tikai loģiski, ka pieaugot kopējam saslimušo skaitam, pieaug arī to skaits, ka vīrusu pārnēsā bez jebkādiem simptomiem.

Tomēr pastāv bažas, ka ar laiku vīruss varētu mutēties un pārvietoties pa gaisu. Pagaidām gan nav pierādījumu, ka kas tāds jau būtu noticis - tas joprojām tiek nodots tālāk ar tiešu cilvēku ķermeņu šķidrumu saskari.

"Mēs redzam, ka tas ir drauds, kas spēj izvērsties visai liels un pat globāla mēroga," norāda Pastera institūta profesors Džeimss Di Santo. Viņš skaidro, ka šis konkrētais vīrusa uzliesmojums varētu izplēnēt vai beigties pavisam, taču kādā brīdī mēs atkal piedzīvosim vīrusa uzliesmojumus, jo vīruss turpina mutācijas, slēpjoties dabā, piemēram, mazos dzīvniekos.