NATO Eiropas dalībvalstis pērn aizsardzībai tērējušas par 3% mazāk  (5)

"Ilgtermiņā nav iespējams bezgalīgi no mazāk dabūt vairāk," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Mums ir jātērē vairāk un jātērē labāk, lai turētu mūsu spēkus gatavībā tikt galā ar jebkādiem draudiem."

NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai stabili samazinās kopš 1990.gada. Taču ņemot vērā krīzi Ukrainā un Krievijas palielināto finansējumu armijai, izskanējuši aicinājumi izdevumus palielināt.

Samitā pagājušā gada septembrī vairums NATO dalībvalstu līderu apsolīja desmitgades laikā palielināt izdevumus līdz 2% no IKP. Pašlaik tikai dažas Eiropas valstis ir sasniegušas šo līmeni.

Stoltenbergs samitā dotos solījumus nosauca par "svarīgiem".

"Mēs esam redzējuši dažus soļus pareizajā virzienā, taču vēl ir ejams tāls ceļš," sacīja ģenerālsekretārs. "Mums joprojām ir nopietna nesaderība starp izaicinājumiem mūsu drošībai un resursiem, kurus atvēlam aizsardzībai."

"Mēs nevaram palielināt mūsu spējas, palielināt manevru skaitu, investēt jaunā ekipējumā un tad turpināt samazināt finansējumu aizsardzībai," norādīja Stoltenbergs.

2014.gada beigās NATO Eiropas dalībvalstu finansējums aizsardzībai bija samazinājies līdz 250 miljardiem dolāru, kas ir par septiņiem miljardiem mazāk nekā 2013.gadā. 2010.gadā izdevumi bija 275 miljardi dolāru.

1990.gadā 14 NATO Eiropas dalībvalstis aizsardzībai tērēja 314 miljardus dolāru. Kopš tā laika aliansei pievienojušās vēl 12 Eiropas valstis.

Kopumā visas NATO dalībvalstis pērn aizsardzībai iztērēja 852 miljardus dolāru.

Pēc Stoltenberga teiktā, 2014.gads Eiropas drošībai bijis "melns gads", ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un teroristu uzbrukumus Eiropas ielās, aicinot gatavoties jauniem izaicinājumiem šogad.

"2014.gads nebija labs gads Eiropas drošībai. Patiesībā tas bija melns. Mūsu drošības vide ir mainījusies," sacīja Stoltenbergs.

Viņš kā galveno problēmu minēja Krievijas lomu Ukrainā, sakot, ka Maskava ignorē starptautiskās tiesības, destabilizē valsti un iebiedē kaimiņus.