Pirms nepilniem diviem gadiem stājoties amatā, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins (attēlā pirmais no kreisās) tika uztverts kā jaunu reformu un pārmaiņu nesējs, bet rezultāts ir pavisam pretējs. Šo gadu Ķīna sāk kā valsts, kurā disidentu "smacēšana" un valdošās Komunistu partijas pretinieku izslēgšana no politiskās virtuves tiek īstenota ar smalku, bet vēl nebijušu spēku, vēsta raidsabiedrība "Sky News".
Pagājušajā nedēļā mediji visā pasaulē ziņoja, ka skolotāji Ķīnā saņēmuši jaunus norādījumus, atbilstoši kuriem viņiem stundās aizliegts izplatīt Rietumu vērtības. Savukārt universitāšu pasniedzēji līdzīgas norādes saņēmuši jau dažus mēnešus agrāk ar piebildi, ka viņiem īpaši nepieciešams uzsvērt marksisma, tradicionālās kultūras un sociālistu vērtības. Vairākās universitātēs pat tiek ziņots par novērošanas kameru uzstādīšanu, lai varētu sekot līdzi tam, cik cītīgi pasniedzēji šīs norādes ņem vērā.
Sji Dzjiņpins savu 10 gadu termiņu uzsāka 2013. gada martā. Tie, kuri domāja, ka viņš varētu būt progresīvākais līderis Komunistiskās Ķīnas 66 gadus ilgajā vēsturē, šobrīd jau ir spiesti atzīt savu kļūdu. Pēdējos divos gados prezidents ir pierādījis sevi kā lielisku oratoru un Ķīnas komunisma pamatvērtību atdzīvinātāju.
Viens no viņa redzamākajiem darbiem ir aktīvā cīņa pret korupciju, kura ir patiešām nepieciešama, taču vienlaikus ļauj viņam ērti apkarot arī savus politiskos pretiniekus. Šajā cīņā vienlīdz labi var izrēķināties ar politiķiem, ģenerāļiem, mediju pārstāvjiem, kā arī citiem.
Vienlaikus manāma arī aktīva kampaņa, lai slāpētu visu pret valdību vērsto kritiku neatkarīgi no tā, vai tā ir pausta medijos, internetā vai pat akadēmisku pētījumu formā. Lai gan nav precīzu datu par aizturētajiem vai sodītajiem valsts politikas kritikas dēļ, "Sky News" norāda, ka tādu ir daudz.
"Prezidenta Sji laikā kritiķu apspiešana ir smagākā pēdējās desmitgades laikā, un izskatās, ka tai neredz galu," atklāj "Human Rights Watch" Ķīnas nodaļas vadītāja Sofija Ričardsone.
Bažas vairojuši vairāki pret zīmīgiem politiskajiem oponentiem vērsti incidenti. Tā pērn par nekārtībām, separātismu un etniskā naida celšanu apsūdzēts pasaulslavenā disidenta un mākslinieka Ai Veivei advokāts Pu Žikjangs. Viņš tika arestēts īsi pēc tam, kad internetā bija publicējis vairākus pret Komunistisko partiju ļoti kritiskus ierakstus.
Savukārt pērnā gada janvārī kāds cits ķīniešu advokāts tika apsūdzēts par skandāla sarīkošanu un vērotāju piesaistīšanu. Viņa tiesa ārvalstu žurnālistiem bija slēgta.
Medijs atzīmē, ka Ķīna šobrīd ir arī vienīgā valsts pasaulē, kuras cietumā atrodas Nobela miera prēmijas laureāts. Ķīniešu profesoru, literātu un cilvēktiesību aizstāvi Liu Sjaobo, kurš ilgstoši aicinājis veikt demokrātiskas reformas un izbeigt komunistu vienpartijas režīma valdīšanu, 2009. gada vasarā apcietināja un notiesāja uz 11 gadiem par valsts apvērsuma iniciēšanu.
Arī internetā valdības īstenotā cenzūra sasniegusi nebijušu līmeni - jau vairākus gadus regulāri tiek bloķētas pasaulē populārās "Google", "YouTube", "Facebook" un "Twitter" vietnes, kā arī vērojama aktīva cīņa pret tehnoloģijām, kuras ļauj apiet tā saucamo "lielo ugunsmūri".
"Internetam attīstoties, un rodoties jauniem apstākļiem, mēs pieņemsim jaunus līdzekļus, lai turētos līdzi. Noteikti neveselīga satura veidi tiks ierobežoti atbilstoši Ķīnas likumdošanai," vēl janvāra beigās Pekinā sarīkotā preses konferencē cenzūras nepieciešamību aizstāvēja Ķīnas Rūpniecības un informācijas ministrijas pārstāvis Vens Kū.
Savukārt "Sky News" atzīmē, ka arī likumu sargi - tiesneši - pasaules apdzīvotākajā valstī nav neatkarīgi. Gluži kā visu citu valstī, viņus kontrolē Komunistu partija ar Sji Dzjiņpinu priekšgalā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
