Vēsā 1820.gada 6.februāra rītā Ņujorkas ostu pameta trīsmastu šoneris "Elizabete", lai brīvlaistos vergus vestu "atpakaļ" uz Āfrikas rietumkrastu. Uz tā klāja atradās 88 no verdzības atbrīvoti afroamerikāņi un trīs ceļojumu ierosinājušās Amerikas Kolonizācijas biedrības (AKB) aģenti. Četrus gadus vēlāk vietu, kurā jaunie kolonisti apmetās, nosauca par Libēriju jeb "brīvības zemi", un atbrīvotie šeit drīz vien radīja paši savu verdzības sistēmu.
Vergu atbrīvošana Eiropā bija aizsākusies jau gadsimtu agrāk - līdz ar apgaismības ideju izplatīšanos,- taču arī ASV jau 18.gadsimta beigās atbrīvoto vergu skaits strauji auga.
Gan verdzības pretinieki, gan vergturi bija vienisprātis, ka atbrīvotie melnādainie ir jānodala no baltādaino sabiedrības. Lai gan mērķis bija viens, iemesli bija dažādi - melno tiesību aizstāvji uzskatīja, ka patiesi brīvi viņi būs tikai savā sabiedrībā, bet vergturi baidījās no brīvo melnādaino iespējamiem nemieriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
