Krievijas prezidents Vladimirs Putins janvāra beigās paziņoja, ka Ukrainā pret promaskaviskajiem spēkiem karo "NATO ārzemju leģions". Patiesībā ne-ukraiņu tautības cilvēku brīvprātīgo rindās ir relatīvi maz, un lielākā daļa ārzemnieku, kas pievienojušies Ukrainas aizstāvjiem, ir Krievijas krievi, apgalvo ziņu vietne "Ukraine Today".
Lielākā daļa šo brīvprātīgo ir parasti Krievijas pilsoņi, kuriem nav saišu ar Ukrainu, bet kuri ir noskaņoti pret Vladimira Putina režīmu. Dažus no vairākiem desmitiem krievu brīvprātīgajiem Ukrainas spēkos nointervēja ukraiņu žurnālists Andrijs Caplienko.
Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieks Iļja Bogdanovs stāsta, ka sākumā atbalstīja Maidana protestus Ukrainā un gaidīja revolūciju arī Krievijā. Māte par ukraiņu atbalstīšanu viņu uzskatot par nodevēju.
2014. gadā leitnants devies uz Ukrainu un pievienojies organizācijas "Labējais sektors" bataljonam, lai cīnītos pret prokrieviskajiem kaujiniekiem. Bogdanovs iepriekš ir piedalījies Krievijas militārajās operācijās Kaukāza reģionā.
Ukrainā viņš cīnījies kaujās Doņeckas lidostā. Lai gan daži bataljona biedri ir nobažījušies, ka Bogdanovs varētu būt dubultaģents un kalpot saviem priekšniekiem Maskavā, viņš pats uzskata, ka savu uzticamību ir pierādījis.
"Ukrainas izlūkdienestu darbinieki veica izmeklēšanu par manu statusu un secināja, ka mana motivācija ir patiesa. Tāpēc man ir izsniegts ierocis. Tie, kas šaubās, lai nāk kopā ar mani ierakumā un skatās, kā es paceļu Ukrainas karogu snaiperu ugunī, kamēr citi baidās pacelt galvu," stāsta Bogdanovs.
Cits krievu brīvprātīgais "Iva" no bataljona "Azov" stāsta, ka Maskavā viņam bijis savs uzņēmums, līdz korumpēti likumsargi viņam to nozaguši. Uz Ukrainu viņš devies pagājušā gada pavasarī.
"Es domāju, ka tā ir cīņa pret Putina režīmu, bet nespēju iedomāties, ka tas izvērtīsies tādā karā," stāsta "Iva", piebilstot, ka Ukrainai palīgā būtu devies arī tad, ja iepriekš zinātu, kā notikumi attīstīsies.
"Azov" rindās darbojas arī krievu brīvprātīgais Artjoms no Samaras. 20 gadus vecā puiša galvenais ierocis kaujās ir granātmetējs. Tāpat kā "Iva" viņš piedalījies kaujās pie Ilovajskas.
Žurnālists kopā ar Artjomu un viņa vienību devās izlūkošanas gājienā uz prokrievisko kaujinieku kontrolēto teritoriju pie Mariupoles, bet, atgriežoties no uzdevuma, viņu sagaidīja sēru ziņa – Krievijā miris viņa tēvs.
Artjomam piedalīties tēva bērēs nebūs iespējams, jo, kamēr Krievijā pie varas būs Putins, Ukrainas pusē karojošie krievu brīvprātīgie mājās atgriezties nevarēs, norāda medijs.
Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 26. janvārī paziņoja, ka Ukrainā karo "NATO ārzemju leģions". NATO šo paziņojumu nosauca par muļķībām un norādīja, ka prokrievisko spēku pusē karo Krievijas karavīri.
Lai gan Kijeva, NATO un virkne Rietumvalstu ir atzinušas, ka Krievija apbruņo un apgādā prokrieviskos spēkus Ukrainā, Kremlis to joprojām noliedz. Maskava uzstāj, ka visi Krievijas karotāji Ukrainā ir brīvprātīgie "pēc sirds aicinājuma". Rietumi Krieviju vaino arī Minskas pamiera nosacījumu neievērošanā.
Tikmēr Krievijas līderi un propagandas mediji konfliktu Ukrainā saista ar "fašisma atdzimšanu" un Rietumu vēršanos pret Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
