Francijas prezidents Fransuā Olands uzskata, ka piektdien Maskavā notikušās pārrunas starp viņu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir viena no pēdējām iespējām izvairīties no kara Ukrainā, vēsta AFP.
"Es uzskatu, ka tā ir viena no pēdējām iespējām. Ja mēs negūsim panākumu noturīga miera līguma meklējumos, tad mēs lieliski zinām scenāriju, un tam ir viens vārds – karš," sestdien sacīja Olands.
Savukārt Angela Merkele sestdien Minhenes konferencē norādīja, ka garantijas Minskas vienošanās izpildei nav. "Man nav teorētisku garantiju. Pastāv liela vilšanās iespējamība. Pēc tādas pieredzes esmu uzmanīga ar garantijām. Garantēt varu tikai to, ka vienošanās pastāv, un tai ir jābūt izpildītai," viņa teica.
Merkele piebilda, ka progress, kas nepieciešams Ukrainai, nevar tikt panākts ar ieroču piegādāšanu, tāpēc viņa apšauba bruņojuma piegādi Ukrainai.
Jau vēstīts, ka piektdien piecu stundu ilgušajās sarunās par konflikta atrisināšanu Ukrainā panākta vienošanās, ka pagājušā gadā noslēgtā Minskas vienošanās tiks papildināta, vēsta "Deutsche Welle".
Pārrunas par konflikta atrisināšanu Ukrainā starp Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu noslēgušās bez informācijas sniegšanas žurnālistiem, un medijos izskanējusi atšķirīga informācija par pārrunu rezultātiem.
"Deutsche Welle" ziņo, ka valstu līderi vienojušies turpināt darbu pie konflikta risinājuma plāna, un svētdien notiks triju valstu telefonsaruna.
Raidsabiedrības BBC apskatniece Bridžita Kendela atzīmējusi, ka puses atteikušās no komentāriem, bet paudušas cerību par pozitīvu iznākumu: "Fakts, ka tika atklātas tikai dažas pārrunu detaļas, iespējams, ir pozitīvi. Tas liecina par to, ka tas ir mēģinājums vest nopietnas sarunas, bez tukšas retorikas un bez lieciniekiem," viņa raksta. "Vienlaikus tas nozīmē, ka mēs nezinām, kas tieši tika apspriests, cik stipri atšķiras pušu viedokļi un cik trausla var būt šī miera uzstādīšanas iniciatīva Ukrainā."
Vācijas izdevums "TAZ" norādījis, ka Eiropu uztrauc iespējamā konflikta eskalācija gadījumā, ja Ukrainā nonāks ieroči no ASV. Iepriekš nākamais Pentagona vadītājs Eštons Karters paziņojis, ka atbalsta ieroču piegādi Ukrainai. Izdevums atzīmējis, ka no Eiropas valstu skatupunkta konflikta eskalācija starp ASV un Krieviju pašā Eiropas centrā ir nepieņemama.
Senators Džons Makeins apsūdzējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli bezdarbībā un nevēlēšanos nosūtīt uz Ukrainu ieročus. "Es gribētu vaicāt kanclerei, cik cilvēkiem vēl jāiet bojā Ukrainā, līdz mēs palīdzēsim viņus sevi aizsargāt? Vai arī viņa vēlas novērot, kā Eiropas valsti plēš daļās pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara?" jautāja senators.
Pēc Makeina teiktā, Vācijas pozīcija viņam liek domāt, ka Vācijas valdībai vai nu "nav priekšstata par notikumiem Ukrainā, vai arī tai ir vienalga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
