Ukrainas pamiera plāns: plāno paplašināt demilitarizācijas zonu un separātistu autonomiju  (392)

Viņš aicinājis arī paplašināt autonomiju Ukrainas austrumu reģionos. "Šie ļaudis karojuši. Būs grūti likt viņiem dzīvot parastu dzīvi," apgalvojis prezidents.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sacīja, ka Ukrainas austrumu teritorijas, ko pēc uguns pārtraukšanas paziņošanas aizņēmuši separātisti, gaidāmajā pamiera plānā netiks atzītas, vēsta aģentūra "Reuters".

Vairāki apskatnieki un diplomāti atzīmēja, ka Berlīnes un Parīzes izrādītā iniciatīva sākusies pēc separātistu panākumiem kaujās un Ukrainas ekonomikas sarežģītās situācijas dēļ. Lielbritānijas ārlietu ministrs piekritis Merkeles un Olanda iepriekš paustajam viedoklim, ka ieroču piegādāšana Ukrainā nav solis pretim mieram valstī.

"Šobrīd mēs neuzskatām, ka tas varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu," viņš teica. "Līdz brīdim, kamēr situācija būs tuvu kara strupceļam, nepieciešams koncentrēties politiska lēmuma meklējumiem krīzes atrisināšanai[…] Radikālu izmaiņu gadījumā mēs saglabājam iespējamību izskatīt jebkurus sviras, kas ir mūsu rīcībā."

Jau vēstīts, ka piektdien piecu stundu ilgušajās sarunās par konflikta atrisināšanu Ukrainā panākta vienošanās, ka pagājušā gadā noslēgtā Minskas vienošanās tiks papildināta.

Sestdien Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis, ka notikušās sarunas ir viena no pēdējām iespējām izvairīties no kara Ukrainā. Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka garantiju Minskas vienošanās izpildei neesot.

Vācijas pozīciju kritizējis ASV senators Džons Makeins, kurš Merkeles "nomierināšanas politiku" salīdzināja ar Rietumvalstu pirms Otrā pasaules kara piekopto politiku pret nacistiskās Vācijas vadoni Ādolfu Hitleru.

Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko sestdien atkārtoti aicināja Rietumvalstis sniegt valstij starptautisku palīdzību ekonomiskā, politiskā un militārā jomā.