Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni noraidījusi Maskavas apsūdzības Krievijas ietekmes ierobežošanā Eiropā un uzsvērusi, ka ES nevēlas konfrontāciju ar Krieviju, vēsta raidsabiedrība BBC.
"Nekādā gadījumā nedrīkst teikt, ka ES bija izveidota, lai būtu pretspars kādam. Tā nekad nav bijis. Mēs iemiesojām savu sapni par integrāciju pēc simtiem kara gadiem. Tieši otrādi, mēs no konfrontācijas esam nonākuši pie sadarbības – iekšējas un starptautiskas," Minhenes drošības konferencē atzīmējusi Mogerīni.
Viņa apšaubījusi Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles mēģinājumu apturēt militāro konfliktu Ukrainas austrumos, norādot, ka "mēs nezinām, vai tas noslēgsies ar panākumu, taču mums ir jāmēģina," viņa sacīja.
Svētdien telefonsarunā starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu turpināsies pārrunas par situācijas uzlabošanu Ukrainas austrumos. Pārrunu laikā tiks apspriestas jaunas pamiera iniciatīvas, kuru detaļas plašāk netiek paziņotas.
Jau vēstīts, ka piektdien noslēgušās pārrunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Sestdien Olands atklāja, ka starp pamiera plāna punktiem ir paredzēts paplašināt demilitarizēto zonu no 50 līdz 70 kilometriem, kā arī paplašināt autonomiju Ukrainas austrumu reģionos.
Francijas prezidents brīdinājis, ka notikušās sarunas ir viena no pēdējām iespējām izvairīties no kara Ukrainā. Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka garantiju Minskas vienošanās izpildei neesot.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds atzina, ka ES apšauba ieroču piegādāšanu Ukrainai, norādot, ka tas "nebūtu solis pretim mieram valstī".
Šādu pozīciju kritizējuši vairāki ASV politiķi, tostarp senators Džons Makeins, kurš esot vīlies eiropiešu politikā.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko Minhenes drošības konferencē demonstrēja Ukrainā "apmaldījušos" Krievijas karavīru kara biļetes un pases, aicinot starptautisko sabiedrību sniegt Ukrainai militāro, politisko un ekonomisko palīdzību. Tāpat viņš pauda gatavību izvirzīt referendumā jautājumu gan par valsts federalizāciju, gan autonomijas paplašināšanu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nav sevišķi optimistisks par pārrunu rezultātu un minēja, ka arvien vairāk sāk likties, ka sarunu rezultāts nebūs tāds, kā cerēts. VIņš norādīja, ka situācija varētu tapt skaidrāka tuvāko nedēļu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
