Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderi tiksies trešdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, lai pārrunātu Ukrainas konflikta iespējamos risinājumus, vēsta raidsabiedrība BBC.
Sarunas notiks "Normandijas četrinieka" formātā.
Lēmums par tikšanos pieņemts pēc četru valstu līderu telefonsarunas svētdien.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss Minhenes drošības konferencē paziņojis, ka konflikts Ukrainas austrumos var tikt atrisināts ar speciāla statusa piešķiršanu Donbasam, vēsta "Itar-Tass".
Ministrs atklājis, ka šis jautājums ticis apspriests ar Kijevu, un tā piekritusi priekšlikumam.
"Krievijas paziņotais mērķis ir nodrošināt Ukrainas iedzīvotāju drošību valsts austrumu daļā. Krievija tiecas uz to, lai Ukrainas austrumu daļas iedzīvotāji dzīvotu apstākļos, kas atspoguļotu viņu specifisko identitāti," sacījis Fabiuss, atzīmējot, ka šādā gadījumā Ukrainā nepieciešama varas decentralizācija.
Francijas ārlietu ministrs norādījis, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai atrisinātu krīzi Ukrainā. "Mums jāstrādā vienā frontē, jāveic pārrunas, bet nedrīkstam piekāpties, kas apdraudētu mūsu Eiropas drošību. Neviens nevēlas militāru konfliktu," viņš teicis.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka Francijas un Vācijas iniciatīvas liktenis par pamiera ieviešanu Ukrainas austrumos izšķirsies tuvākajās divās vai trīs dienās, vēsta raidsabiedrība BBC.
Jau vēstīts, ka piektdien noslēgušās pārrunas starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Sestdien Olands atklāja, ka starp pamiera plāna punktiem ir paredzēts paplašināt demilitarizēto zonu no 50 līdz 70 kilometriem, kā arī paplašināt autonomiju Ukrainas austrumu reģionos.
Francijas prezidents brīdinājis, ka notikušās sarunas ir viena no pēdējām iespējām izvairīties no kara Ukrainā. Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka garantiju Minskas vienošanās izpildei neesot.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds atzina, ka ES apšauba ieroču piegādāšanu Ukrainai, norādot, ka tas "nebūtu solis pretim mieram valstī".
Šādu pozīciju kritizējuši vairāki ASV politiķi, tostarp senators Džons Makeins, kurš esot vīlies eiropiešu politikā.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko Minhenes drošības konferencē demonstrēja Ukrainā "apmaldījušos" Krievijas karavīru kara biļetes un pases, aicinot starptautisko sabiedrību sniegt Ukrainai militāro, politisko un ekonomisko palīdzību. Tāpat viņš pauda gatavību izvirzīt referendumā jautājumu gan par valsts federalizāciju, gan autonomijas paplašināšanu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nav sevišķi optimistisks par pārrunu rezultātu un minēja, ka arvien vairāk sāk likties, ka sarunu rezultāts nebūs tāds, kā cerēts. VIņš norādīja, ka situācija varētu tapt skaidrāka tuvāko nedēļu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
