Ukrainai no Eiropas ir vajadzīga visa veida palīdzība un nedrīkst Ukrainu nodot ekonomisko interešu dēļ, Minhenes drošības konferencē uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Nododot Ukrainu, mēs nodotu paši sevi, viņa paziņojusi.
Situācija Ukrainā ir cieši saistīta ar Baltijas valstu drošību, jo visām šīm valstīm ir kopīgs kaimiņš - Krievija, kas šobrīd īsteno agresīvu ārpolitiku, sacījusi Grībauskaite.
Viņa atgādinājusi, ka Maskava savu militāro spēku demonstrē ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas reģionā - sākot no kara lidmašīnu lidojumiem un beidzot ar militārajām mācībām.
"Tā ir militāra muskuļu izrādīšana, centieni mūs iebiedēt," norādījusi Lietuvas prezidente.
Pēc viņas teiktā, Krievijas ārpolitikā agresivitāte aizvien ciešāk saaug ar vajāšanas māniju, kas balstās uz pieņēmumiem, ka Rietumi mēģina vājināt Maskavu. Kremlis Austrumukrainā nereti improvizē un meistarīgi izmanto Eiropas Savienības (ES) vājās vietas. Eiropai neuzņemoties līdera lomu, vadībā nonāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet šī vadība ir negatīva, "tā iznīcina, nevis rada, ar šo vadību mums grūti cerēt uz risinājumiem un vienošanos, bet vēl grūtāk cerēt uz to īstenošanu," izteikusies Grībauskaite.
Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka ļoti uzticas Vācijas kancleres Angelas Merkeles centienu godīgumam, un aicinājusi Ukrainas tautu "nebaidīties un nedomāt, ka Eiropa to nodos". "Gribu ļoti skaidri uzsvērt - uzticos un ticu, ka Angela Merkele nekad nevarētu kādu nodot. Viņa vienmēr tiecas panākt konstruktīvu risinājumu un nekad neko nepārdod. Ja mēs šodien pārdotu Ukrainu, mēs nodotu paši sevi, jo pēc Ukrainas nāks mūsu kārta," sacījusi Lietuvas prezidente.
Grībauskaite atgādinājusi, ka Krievija, cenšoties nezaudēt savu ietekmi reģionā, izmantojusi dažādus politiskā spiediena paņēmienus - ekonomiskās blokādes, naftas piegādes apturēšanu, diskriminējošas muitas procedūras, negodīgas gāzes cenas, kā arī regulāru militārā spēka demonstrēšanu pie NATO robežām.
Grībauskaite Minhenē piedalījās diskusijā par pašreizējo Ukrainas un Eiropas drošības situāciju ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Bulgārijas prezidentu Rosenu Plevnelijevu, Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Viņai bija arī divpusējas tikšanās ar Porošenko un Baidenu.
Porošenko savukārt paudis viedokli, ka Ukrainas jautājums paliks neatrisināts, kamēr Eiropas politiķu sirdis būs slēgtas aktīvam politiskajam, ekonomiskajam un militārajam atbalstam Ukrainai.
Tiekoties ar ES augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni, viņš uzsvēris, ka situācijas atrisinājums Ukrainas austrumos lielā mērā ir atkarīgs "no vienotas Eiropas un transatlantiskās nostājas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
