Ukrainas armijai var tikt piegādāti ieroči aizsardzībai, svētdien Minhenes drošības konferences gaitā intervijā vācu raidorganizācijai "Deutsche Welle" paziņoja ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Džena Psaki.
Kā ASV, tā arī Vācijas un Francijas "mērķis" ir Ukrainas suverenitātes aizsardzība, norādīja amatpersona.
"Diskusija par bruņojuma piegādēm Ukrainai aizsardzībai ir daļa no plašākas diskusijas, kurā piedalās visas ieinteresētās personas. Kopīgais mērķis - ar diplomātiskiem līdzekļiem saglabāt Ukrainas suverenitāti un tās teritoriālo vienotību," norādīja Psaki.
"Neviens negrib spriedzes eskalāciju, mēs gribam šo spriedzi noņemt. Mūsu mērķis ir Krievijas uzvedības izmainīšana," skaidroja amatpersona.
Vaicāta, vai ASV uzskata Krieviju par valsti agresoru, Psaki norādīja, ka Baltais nams nevēlas karināt birkas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Vašingtonā Krievijas darbības Ukrainā uzskata par "agresīvām un nelikumīgām".
Laikraksts "The New York Times" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija sākusi apsvērt ieroču un bruņojuma piegādāšanu Ukrainai.
Atsaucoties uz ASV amatpersonām, laikraksts vēstīja, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs ir atvērti diskusijām par šādu iespēju, savukārt NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs atbalsta letālas palīdzības sniegšanu.
Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā Donbasā sāks izmantot aviāciju, ASV reakcija būs ātra, svētdien Ukrainas televīzijas pārraides "TSN. Tiždeņ" ēterā solīja bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Hērbsts.
"Saprotams, visi baidās no šīs situācijas, kad karš Ukrainā kļūst arvien atklātāks. Tas ir, šī agresija jau kļūst neslēpta. Un šobrīd jau ir arvien skaidrāk saprotams, ko dara Maskava. Pastāv risks, ka Maskava var pielietot gaisa spēkus," brīdināja diplomāts.
"Es uzskatu - ja Putins pielietos gaisa spēkus, Amerikas reakcija būs ātra," uzsvēra Hērbsts.
Krievija pagājušā gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Atbilstoši vēstnieka teiktajam Austrumukrainā ir arī 235 Krievijas tanki, 720 bruņutransportieri un 263 artilērijas sistēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
