Delfi foto misc. - 40241
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Kas notiktu ar Krieviju, ja pēkšņi nomirtu tās prezidents Vladimirs Putins? Sāktos mežonīga cīņa par varu, masu protesti un, iespējams, pat pilsoņu karš, potenciālos scenārijus ieskicē ziņu portāls "Vocativ".

"Vladimiram Putinam ir 62 gadi. Vidējais Krievijas vīrieša mūža ilgums 64 gadi. Mēs dzīvojam cerībā," bija lasāms uz kāda plakāta pagājušajā gadā Maskavā notikušā mītiņā pret Kremļa agresiju Ukrainā.

Ņemot vērā, ka Putinam ir pieejama daudz labāka medicīniskā aprūpe, nekā vairumam Krievijas pilsoņu, domājams, ka viņš dzīvos ilgāk par vidējiem 64 gadiem, prognozē medijs. Putins arī esot atturībnieks, kas mazina insulta risku – vienu no biežākajiem Krievijas vīriešu nāves iemesliem.

Tomēr medijs apskata versijas, kādas būtu sekas Putina pēkšņai un pilnīgai pazušanai no politiskās skatuves.

"Nav Krievijas, ja nav Putina," nesen žurnālistiem paziņoja Krievijas Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Volodins. Arī citi valdības atbalstītāji ir regulāri pareģojuši teju vai Krievijas valsts sabrukšanu bez Putina Kremlī.

Konstitūcijas ievērošana maz ticama

Krievijas konstitūcija paredz, ka prezidenta pienākumus viņa nāves gadījumā ir jāpārņem premjerministram, bet pēc trīs mēnešiem jānotiek jaunām prezidenta vēlēšanām. Pašlaik Krievijas premjerministrs ir Dmitrijs Medvedevs.

"Ja Putins pazustu no politiskās skatuves nāves vai citu iemeslu dēļ, ir ārkārtīgi maz ticams, ka konstitūcija tiktu ievērota atbilstoši likuma burtam," portālam "Vocativ" stāsta Kremļa bijušas sabiedrisko attiecību speciālists Gļebs Pavlovskis.

Arī citi medija aptaujātie politiskie analītiķi paredz, ka mierīgas varas pārejas vietā Krievijā sāktos vardarbīga Kremļa elites cīņa par varu, sevišķi tad, ja par prezidenta pienākumu izpildītāju tiktu nosaukts Medvedevs, kurš tiek uzskatīts par vāju figūru ar mazu politisko autoritāti.

"Vājš prezidenta pienākumu izpildītājs nespētu kontrolēt iekšējo cīņu un netīro politiku, kas neizbēgami parādītos pirms vēlēšanām," norāda grāmatas par Putinu autore Anna Arutunjana.

"Tam varētu būt postošas sekas. No masu protestiem un krīzes līdz pilsoņu karam sliktākajā gadījumā," viņa uzskata.

Vēl stingrāks režīms

Šajā Kremļa iekšējā cīņā varētu uzvarēt stingri pretrietumnieciskie spēki, piemēram, valsts naftas kompānijas "Rosneft" galvas Igora Sečina vadībā, gūstot virsroku pār daudz liberālāko Medvedeva spārnu, domā analītiķi.

"Mēs gandrīz noteikti redzētu režīmu, kas būtu daudz autoritārāks par Putina varu. Ņemot vērā pašreizējās Krievijas ekonomiskās problēmas, Rietumu sankcijas un karu Ukrainā, iespējams, pat militāro huntu," stāsta opozīciju atbalstošais analītiķis Dmitrijs Oreškins.

Ja Putins ir darījis daudz, lai apspiestu opozīcijas kustību, viņa pēctecis varētu būt vēl stingrāks, paredz eksperts. "Jaunais režīms vēl mazāk par Putinu vēlētos kaut vārdos atbalstīt likuma varu," uzskata Oreškins. "Tāpēc es vilcinos, kad cilvēki pieprasa Krieviju bez Putina. Kas viņuprāt sekos? Kāds liberāls politiķis. Nē, paliks tikai sliktāk," skaidro politikās izpētes grupas "Mercator" vadītājs.

Krievu žurnālists Oļegs Kašins, kuru 2010. gadā piekāva, iespējams, prokremliski huligāni, nesen publicētā rakstā paredzēja, ka Putina aiziešanas gadījumā opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs tiktu nosūtīts uz cietumu, jaunajam režīmam cenšoties konsolidēt varu.

Kadirova lomas pieaugums

Ja Putina aiziešana nozīmētu galu opozīcijas kustībai, kādam būtu tomēr jāgūst labums no bijušā VDK virsnieka 15 varas gadu beigām. Politiskās ietekmes strauju pieaugumu piedzīvotu Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, iegūstot vēl lielāku autonomiju savai ar "dzelzs dūri" pārvaldītajai Ziemeļkaukāza republikai, uzskata Pavlovskis, kurš Kremļa labā strādāja no 1996. līdz 2011. gadam.

"Kadirovs varētu diktēt savus noteikumus. Jaunā vara nevēlētos vērsties pret viņu, jo tas varētu izrādīties ļoti smags drošības spēku lojalitātes pārbaudījums," skaidro Pavlovskis.

Putina mantojums

"Nāves gadījumā viņš tiktu nekautrīgi glorificēts. Šaubos, ka mēs redzētu Ziemeļkorejas stila kultu, vai viņa pievienošanos Ļeņinam Sarkanā laukuma mauzolejā, bet mēs noteikti redzētu parādes un tamlīdzīgi," prognozē Arutunjana.

Tādam scenārijam piekrīt ne visi. "Jaunā vara Putinu izmantos par grēkāzi. Viņš tiks vainots visās Krievijas problēmās, vismaz sākumā," stāsta Pavlovskis. "Bet pēc viņa politiskās paaudzes aiziešanas viņš atkal nāktu atpakaļ modē, tāpat kā daļa iedzīvotāju ilgojas pēc padomju varas," turpina eksperts.

Mūžīga apspiestība, stagnācija un korupcija – ar vai bez Putina

"Vocal" jautā, kas notiktu ar oligarhiem, kuri apmaiņā pret lojalitāti ir guvuši nelegālus labumus? Un kas notiktu ar iesakņojušos korupciju, kura, kā to ir atzinis pat Kremlis, katru gadu izmaksā Krievijai miljardus dolāru?

"Šīs korupcijas sistēmas saknes ir varas monopols," norāda viens no retajiem opozicionāri noskaņotajiem likumdevējiem Krievijas parlamentā Dmitrijs Gudkovs. "Ja viņa nāves vai pensionēšanās gadījumā pie varas nāktu stingrā kursa piekritēji, viss turpinātos kā iepriekš. Varbūt būtu pat sliktāk. Oligarhu vara varētu pat palielināties," tā Gudkovs.

Daudz depresīvāks savās prognozēs ir žurnālists Kašins. Viņš uzskata, ka Krievija ir lemta mūžīgai apspiestībai, korupcijai un stagnācijai ar vai bez Putina.

"Nav no kurienes dabūt jaunus līderus, jaunu opozīciju, jaunus cilvēkus," rakstīja Kašins. "Krievijā nekad nekas nemainās. Tas pats būs rīt un parīt, un pēc tam, un vienmēr," prognozē žurnālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!