Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien pirms Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderu tikšanās Minskā aicinājis nepiekopt pret Krieviju nomierināšanas politiku, jo agresija un brutalitāte nav pelnījusi šādu atalgojumu.
"Mūsu Eiropas kontinentā ir svarīgi pārliecināties, ka mēs neatalgojam agresiju un brutalitāti ar nomierināšanu, tas būtu nepareizi," norādīja Kamerons.
"Tādēļ ir pareizi paturēt spēkā sankcijas, ir pareizi noturēt Eiropas Savienību un Ameriku kopā šajā jautājumā un ir pareizi nostāties pret [Krievijas] prezidentu [Vladimiru] Putinu," viņš piebilda.
Ar terminu "nomierināšanas politika" parasti saprot Lielbritānijas premjera Nevila Čemeberlena 1930.gados piekopto politiku pret nacistiskās Vācijas kancleru Ādolfu Hitleru.
Kamerons novembrī salīdzināja Krieviju ar nacistisko Vāciju.
"Tā ir liela valsts, kas terorizē mazāku valsti Eiropā," norādīja britu premjers.
Mēs esam pieredzējuši, kādas tam ir sekas, un mums būtu jāmācās no vēstures un jāpārliecinās, ka tas neatkārtojas, viņš piebilda.
Minskā trešdien tiekas Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā.
Maskava spītīgi noliedz, ka tā iesūtītu Ukrainā savus karavīrus un ieročus, kaut gan tam gūti daudzi pierādījumi un Rietumos par to neviens vairs nešaubās.
ASV un Lielbritānija izteikušās, ka varētu apbruņot Ukrainas armiju, ja situācija Donbasā turpinās pasliktināties.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds otrdien norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai ir katras NATO dalībvalsts pašas lēmums un Lielbritānija to neplāno darīt, bet patur sev šādas tiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
