Noplūdušas ziņas par jaunu Ķīnas bāzeskuģi raisa neziņu, raksta portāls  (49)

Par kuģa būvi sākotnēji sociālajos tīklos prieku pauda kāds Daliaņas pilsētas vadības pārstāvis, bet pēcāk to publicēja arī vietējie ziņu portāli. Daliaņa ir viena no nozīmīgākajām Dzeltenās jūras ostām, kurā atrodas valsts lielākās kuģubūves rūpnīcas, tostarp tajās tiek izgatavoti arī dažādi karakuģi.

Februāra sākumā kāds pilsētas pārstāvis oficiālā pilsētas sociālo tīklu profilā ierakstīja "2015. gadā mūsu pilsēta koncentrēsies uz dažām galvenajām programmām", pieminot arī tajā esošās kompānijas "Jiangsu Shangshang Cable Group" panākumus "iegūstot kontraktu par Ķīnas otrā bāzeskuģa būvi".

Jau drīz pēc tam gan sākotnējais ieraksts, gan mediju ziņas tika dzēstas, ļaujot vaļu spekulācijām par šī projekta militāro nozīmi un slepenības iemesliem.

"Vice" gan norāda, ka otrā, trešā un pat varbūt ceturtā Ķīnas bāzeskuģa būves plāni nav nekāds jaunums. Turklāt Ķīnai jau ir viens aviācijas bāzeskuģis "Liaoning" (attēlos), kurš ir pārbūvēts no Ukrainas 1998. gadā iepirktā PSRS laiku kuģa.

Pirmkārt, portāls norāda, ka Ķīnai būs nepieciešamas vēl vairākas desmitgades, lai pilnvērtīgi attīstītu jūras aviāciju. Otrkārt, ilgtermiņa militārie plāni Ķīnai, gluži kā jebkurai valstij, ir mainīgi un tos var ietekmēt politiskas, akadēmiskas un finansiālas debates.

Tikai dažas no tām valstīm, kurām ir aviācijas bāzeskuģi, patiešām spēj izmantot to pilnīgu potenciālu. Viens no iemesliem ir tam nepieciešamās tehnoloģijas. Piemēram, tvaika katapultas, kādas ASV izmanto lidmašīnu palaišanai, ir tik dārgas un sarežģītas, ka līdzīgas uzbūvējušas un ieviesušas vēl tikai Francija un Brazīlija. Salīdzinājumam "Vice" norāda, ka vairāk ir to valstu, kuras spējušas uzbūvēt atomzemūdenes, kuras, nepaceļoties virs ūdens, spēj izšaut raķetes.

Tāpat ārkārtīgi dārga ir tādu pilotu apmācība, kuri spēj piezemēties uz tik maziem kustīgiem laukumiem, kādi ir aviācijas bāzeskuģi.

Turklāt bāzeskuģis pats nav spējīgs pilnvērtīgi sevi aizsargāt, tam nepieciešami pavadoši kuģi, zemūdenes un aviācija. Tāpat šāda kuģa aktīva izmantošana pieprasa savstarpēji koordinēt jūras, gaisa un kājnieku spēku darbības. Šis integritātes līmenis valstīm ir īsts izaicinājums, kas turklāt katrai ir jārada no nulles, jo katra valsts savus bāzeskuģus izmanto citādiem mērķiem.

Neskaidrības, visticamāk, pašiem ķīniešiem rada arī tas, ko viņi vēlas redzēt šajos kuģos - vai tie darbosies ar atomenerģiju vai dīzeļdegvielu, kāda veida lidmašīnas uz tā atradīsies. Šādas debates nereti ievērojami pagarina šāda mēroga projektu izpildi.

Visi šie jautājumi rada neskaidrību un interesi, jo tieši tie, ne ziņas par jaunu kuģi, parādīs, kāda ir Ķīnas politika, īstenojot šo ārkārtīgi dārgo projektu, un ko tā vēlēsies ar jauno ieroci panākt, raksta "Vice".