Polija būtiski palielinās finansējumu aizsardzībai un veiks reformas bruņotajos spēkos, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas Varšavai licis saprast, ka miers Eiropā vairs nav garantēts.
Krievijas realizētā Krimas aneksija un Donbasa destabilizācija nopietni satraukusi NATO austrumu dalībvalstis, kas aizvadītajā gadsimtā atradās Maskavas pakļautībā.
Neskatoties uz starptautisko dalību centienos risināt krīzi Ukrainā un Minskā noslēgto pamiera vienošanos, Polija nav pārliecināta par konflikta atrisinājumu.
"Politiska un militāra risinājuma atslēga atrodas Maskavā. Ilgtspējīga miera iespēja nebūt nav tuvu," šonedēļ norādījis Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Polijas valdība iedalījusi 33,6 miljardus eiro, lai nākamo desmit gadu laikā modernizētu savus bruņotos spēkus, tostarp uzstādot pretraķešu aizsardzības vairogu un pretgaisa aizsardzības sistēmas un iegādājoties bruņmašīnas, zemūdenes, kaujas helikopterus un kaujas bezpilota lidmašīnas.
Līdz ar aizsardzības budžeta palielināšanu Polija atbildīs NATO rekomendētajam aizsardzības izdevumu limitam 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
