2014. gada februārī ārstēt tautas protestu laikā Kijevā gūtu acs ievainojumu Rīgā ieradās ukraiņu aktīvists Vladimirs Šumeiko (attēlā). Gadu pēc viesošanās Latvijā 35 gadus vecais vīrietis Kijevā dziedē nu jau frontē gūtu lodes ievainojumu un ir pārliecināts, ka Ukraina karā uzvarēs.
Bijušais celtniecības firmas menedžeris bija pirmais Ukrainas nemieros cietušais, kurš ieradās saņemt Latvijas piedāvāto medicīnisko palīdzību un rehabilitāciju. Milicijai cenšoties izdzenāt pret valdību vērstā protesta dalībniekus Kijevā, Šumeiko acī bija trāpījusi gumijas lode.
Toreiz intervijā "Delfi" vīrietis izteica nožēlu, ka acs traumas dēļ Maidana protestos vairs piedalīties nevarēs. Tomēr notikumi Ukrainā pagājušajā gadā ir attīstījušies tik strauji, ka Šumeiko nokļuva frontē, bet tagad jau sešus mēnešus dziedē kaujā gūtu ievainojumu.
Savu izvēli nenožēlo
Pēc aizbraukšanas no Latvijas Šumeiko veikta trešā acs operācija. Vēlāk viņš piedalījies ar miliciju kopīgās auto patruļās Kijevā, līdz draugi vaicājuši, vai viņš nevēlas stāties brīvprātīgajos un doties karot pret promaskaviskajiem kaujiniekiem valsts austrumos.
"Sākām domāt, kur stāties. Teica, ka ir bataljons "Donbass", tur arī aizgājām," portālam "Delfi" intervijā ar "Skype" zvana starpniecību no slimnīcas Kijevā atklāj Šumeiko.
Smagā acs trauma iestāties brīvprātīgo bataljonā viņam nav traucējusi. "Man netraucēja. Gribētos jau, lai būtu divas acis, bet ko padarīsi," norāda vīrietis, papildinot, ka sevi par slimu neuzskata, turklāt tie, kas vēlas, medicīnisko pārbaudi izies.
"Nenožēloju, ka tur aizgāju. Ļaudis tur normāli gadījušies. Ar tādiem puišiem es jebkurā laikā dotos, kur vien vajag," uzsver par karavīru kļuvušais aktīvists.
Izvēli par labu brīvprātīgo bataljonam, kurš tagad ir pievienots Nacionālajai gvardei, bet savu nosaukumu saglabājis, Šumeiko skaidro ar bataljonu labāko apgādi.
"Kuri vispār negrib iet, tiem atnāk pavēste un jāiet armijā. Bet vairums iet brīvprātīgajos. Katrs redz, kas notiek armijā un kas notiek bataljonos. Bataljoni ir labāk apgādāti par armijniekiem," stāsta karavīrs.
Bataljonus ar nepieciešamajām lietām apgādājot brīvprātīgie un uzņēmēji. "No valsts neko nesagaidīsi," viņš papildina.
Kaujas operācija un ievainojums Ilovajskā
Bataljonā "Donbass" Šumeiko iestājies jūnija sākumā. Izieta apmācība un jau jūlijā viņš braucis uz pretterorisma operācijas (ATO) norises zonu. Par spīti ierobežotajam acs gaišumam, aktīvists darbojies kaujas rotā.
Šumeiko piedalījies operācijās Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Tas bija laiks, kad Ukrainas spēki guva panākumus, veiksmīgi atbrīvojot kaujinieku kontrolētās teritorijas, līdz augusta beigās situācija strauji mainījās, kad Kijeva ziņoja par masīvu Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.
Ievainojumu aktīvists guvis augustā pie Ilovajskas, pārņemot prokrievisko kaujinieku kontrolpunktu. Kaujinieki šāvuši no krūmiem, kad karavīru vienība tuvojusies kontrolpunktam. Kāda lode caururbusi Šumeiko labās kājas lielo lielakaulu.
Viņš nekavējoties nogādāts slimnīcā Starobeševā, kur apkopta brūce. Pēc tam atbraukuši draugi un pārveduši viņu uz Kijevu.
Ir laiks izbeigt šo karu
"Personīgi es viņiem vairs neuzticos," Šumeiko atbild uz jautājumu par to, kā raugās uz pašreizējo Ukrainas valdību. Viņš norāda, ka valdība nepilda savus solījumus, valstī ir bardaks un netiek maksātas kompensācijas, vai arī tas notiek ļoti lēni. Tāpat daudzi esot vīlušies prezidentā Petro Porošenko, kurš nav spējis izbeigt karu.
Uzticības nav arī armijas vadībai. "Nav pavēles, nav uzbrukumu, kaut kādi nesaprotami pamieri," viņš stāsta. "Apnicis jau daudz kas, ir laiks izbeigt šo karu," uzsver Šumeiko.
"Ar mūsu vadītājiem un mūsu ģenerāļiem karš turpināsies ļoti ilgi," viņš secina. Arī uz Minskas vienošanās pozitīvu iznākumu vīrietis necer, norādot, ka Ukrainā šīm miera sarunām neviens netic.
Daudzus ATO vadības paziņojumus Šumeiko sauc par "blēņām", atbildot uz jautājumu, vai ir ticami visi ATO štāba paziņojumi, tai skaitā tie, kuros ziņots pat milzīgu kritušo kaujinieku skaitu un pavisam nelieliem Ukrainas zaudējumiem. "Viņi nestāsta ļaudīm patiesību," uzskata karavīrs.
"Mūsējie viņus [kaujiniekus] labi mizo, un viņi tur mirst kā tarakāni. Bet mūsu pusē arī normāli iet bojā, bet to viņi nesaka," norāda ievainotais. Viņš uzskata, ka ATO ikdienas datus par kritušo Ukrainas karavīru skaitu var droši pareizināt ar divi.
Tic uzvarai un mieram
Uz Rietumu palīdzību aktīvists īpaši necer. "Ja gribētu palīdzēt, tad jau sen būtu palīdzējuši. Tie kas grib, ierodas un palīdz," viņš norāda.
Bataljonā "Donbass" karavīri ir no visas Ukrainas, bet ārzemnieku neesot, ja neskaita dažus Krievijas pilsoņus, kas jau sen dzīvojot Ukrainā, kā arī vienu amerikāni, kurš nu jau kritis, pastāstīja bijušais menedžeris.
Šumeiko atzīst, ka līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā ir novērojams spēcīgs patriotisma pacēlums. "Daudzi tagad ir par Ukrainu, ne tā, kā agrāk," viņš secina, papildinot, ka tomēr tādi nav visi.
Aktīvistam priekšā vēl ceturtā acs operācija, kurā tiks pārstādīta radzene un ar silikonu aizpildīts acs ābols. Pēc tās ir cerības uz ievērojamu redzes uzlabojumu.
Tagad Šumeiko gaida izveseļošanos un atgriešanos ierindā. Konkrētāk par nākotnes plāniem lemšot tad, kad būs nostājies uz kājām. Tomēr jau intervijas laikā aktīvists domā par bataljonu.
"Pie jums tur lētus džipus var nopirkt?" jautā vīrietis, paskaidrojot, ka "Donbasam" pašam savas tehnikas nav, tāpēc kaujas uzdevumu vajadzībām tiek meklēti un pielāgoti veci apvidus automobiļi.
"Uzvara būs mūsu un miers būs. Tikai par kādu cenu..." teic brīvprātīgais karavīrs Vladimirs Šumeiko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
