Vairums analītiķu ir tik ļoti fokusējušies uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto hibrīdkaru, ka neņem vērā iespējamību, ka atsevišķās vietās viņš varētu sākt konvencionālo karu, portālā "Estonian World Review" raksta amerikāņu analītiķis Pols Goubls.
Viļņas Austrumeiropas pētījumu centra analītiķis Mariuss Laurinavičs uzsver, ka Maskava ļoti labi varētu izmantot hibrīdkara stratēģiju Igaunijā un Latvijā, bet pret Lietuvu vērst konvencionālo karu, lai nodrošinātu koridoru uz Kaļiņingradu, norāda Goubls.
Viņa argumenti ir pietiekami svarīgi, lai tos ņemtu vērā Rietumu militārie eksperti, jo vairums diskusiju par iespējamo Krievijas agresiju Baltijā fokusējas uz Latviju un Igauniju, kur, salīdzinot ar Lietuvu, ir nosacīti lielas krievu vai krieviski runājošo minoritātes, uzsver Goubls.
"Mēs pārāk lielu uzmanību veltām hibrīdkara draudiem. Krievija ir valsts, kas dažādās situācijās var rīkoties dažādi. Ja tā pielieto hibrīdkaru Ukrainā, tas nenozīmē, ka to pašu viņa darīs Baltijas valstīs, jo katru reizi tā risina specifiskus un dažādus uzdevumus," portālam "Delfi.lt" stāstīja Laurinavičs.
Lietuvas analītiķis skaidro, ka, atkarībā no mērķa, Krievija var izmantot dažādus līdzekļus. "Iespējams, ka nebūs nekāda kara, iespējams, ka Krievija Eiropas Savienību (ES) un NATO spēs sagraut ar citiem līdzekļiem. Ja tā, karš nebūs nepieciešams," skaidroja eksperts.
Tomēr viņš uzskata, ka pašlaik netiek pienācīgi novērtēti draudi, ko rada Kaļiņingrada un Maskavas iespējas izmantot brutālu spēku vien.
Cits lietuviešu drošības analītiķis Aleksandrs Matonis norāda uz to, ka kopš Putina nākšanas pie varas ir palielināta militārā klātbūtne Kaļiņingradā, bet visi Krievijas spēki tagad "ir pastāvīgā militārajā gatavībā", raksta Goubls.
Kaļiņingrada ir "stipri militarizēta teritorija ar lielām sociālajām problēmām un diezgan augstu bezdarba līmeni, jo reģions ir atdalīts no Krievijas, tā darba tirgus ir izolēts, un tranzīts uz pārējo Krieviju šķērso Lietuvas teritoriju, vai notiek pa gaisu", skaidro Matonis.
Visi šie faktori rada draudus Kaļiņingradai, turpina Matonis. "Un mēs zinām, ka liela daļa Kaļiņingradas apgabala militāro objektu ir izvietoti pie Lietuvas robežas," pasvītro speciālists.
Daudzi militārie eksperti uzskata, ka no Kaļiņingradas konvencionāla konflikta gadījumā varētu notikt potenciālais uzbrukums Lietuvai. Uzbrukums iespējams gar Nemunas upi, mēģinot bloķēt Klaipēdas ostu. Cits uzbrukuma virziens varētu būt saistīts ar Baltkrieviju, kā to ir parādījušas Krievijas militārās mācības, uzskata Matonis.
Sākot konvencionālu uzbrukumu Lietuvai, Krievija, domājams, varētu izmantot arī dažus hibrīdkara elementus, pieļauj Matonis. Klaipēdas reģionā dzīvo dažādu tautību cilvēki, un Krievijai būtu pietiekami viegli no Kaļiņingradas tur iesūtīt provokatorus un ieročus. Lietuvai šajā sakarā problēmu gan ir mazāk nekā Latvijai un Igaunijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
