"Scenārijs ir šāds. Šajos apstākļos pareizāk šķiet spēlēt uz centrbēdzes centieniem dažādos valsts reģionos ar mērķi vienā vai otrā formā iniciēt austrumu apgabalu pievienošanos Krievijai."
"Par dominējošiem reģioniem, kur pielikt pūliņus, jākļūst Krimai un Harkovas apgabalam," dokumentu citēja Muratovs.
Dokumenta preambulā uzsvērts, ka Janukovičs ir zemu morāles un gribas īpašību cilvēks.
"Viņam ir bail pamest prezidenta posteni, un vienlaikus viņš ir gatavs iemainīt drošības struktūru cilvēkus pret garantijām prezidenta posteņa un savas neaizskaramības saglabāšanai. Tālāk teikts, ka Krievijai ir pienākums iejaukties Ukrainas teritoriālās vienotības jautājumā."
Scenārijā kā motīvs tiek minēts Krievijai pastāvošais risks, ka tā var zaudēt ne tikai Ukrainas tirgu savu energoresursu noietam, bet arī netiešo kontroli pār Ukrainas gāzes transporta sistēmu. Tas radīs trieciena draudus "Gazproma" pozīcijām Centrālajā Eiropā un Dienvideiropā, radot milzīgus zaudējumus Krievijas ekonomikā, teikts dokumentā.
Turklāt tajā vērsta uzmanība, ka ir "jāizbūvē sabiedrisko attiecību stratēģija, kas akcentētu to, ka attiecīgajai Krievijas rīcībai Ukrainas austrumos un Ukrainas dienvidos ir piespiedu raksturs," norādīja Muratovs.
Cilvēkiem, kuri rakstījuši šo scenāriju, piemīt "makjavellisks politiskās intrigas talants", viņš norādīja.
Kā pierādījumu Muratovs minēja trīs galvenos lozungus, kurus dokumenta autori piedāvājuši izvirzīt ar Ukrainas tautas palīdzību Krimā un Austrumukrainā.
"Pirmais - federalizācijas vai pat konfederalizācijas prasība kā garantija, lai šie reģioni būtu pasargāti no rietumniecisko vai nacionālistisko spēku iejaukšanās to iekšējās lietās.
Pēc tam - no Kijevas neatkarīga austrumu un dienvidaustrumu apgabalu iestāšanās reģionālā līmenī Muitas savienībā.
Un pēc tam - tieša suverenizācija ar tam sekojošu pievienošanos Krievijai - vienīgajam ekonomiskās attīstības un sociālās stabilitātes garantam," dokumentā teikto citēja Muratovs.
Pāreja no Krimas uz Austrumukrainu jau bija paredzēta šajā scenārijā, norādīja redaktors.
Viņš arī atgādināja, ka tādi teroristu organizācijas "Doņeckas tautas republika" darboņi kā Igors Girkins (Strelkovs) un Aleksandrs Borodajs savulaik strādājuši pie Konstantīna Malofejeva.
Dokuments pilnībā laikrakstā "Novaja gazeta" tiks publicēts nākamtrešdien.
Ukrainā pret Malofejevu ierosināta krimināllieta. Eiropas Savienība un ASV iekļāvušas viņu sankciju sarakstos.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
