Francija, Vācija: četrpusējās sarunās nosodīti Ukrainas pamiera pārkāpumi  (14)

Puses vienojušās turēties pie Minskā pagājušajā nedēļā parakstītā ugunspārtraukšanas līguma nosacījumiem, par spīti "nopietniem pamiera pārkāpumiem" Doņeckas apgabala Debaļcevcē, kuru trešdien sagrāba Krievijas algotņi un karavīri, savukārt norādīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojā.

"Četri līderi aicināja īstenot visu pasākumu kopumu, par kuriem tika panākta vienošanās Minskā 12.februārī", arī par ugunspārtraukšanas nosacījumu ievērošanu pilnā apjomā, smagā bruņojuma atvilkšanu un gūstekņu atbrīvošanu, teikts paziņojumā. "Pēdējās dienās notikušie ugunspārtraukšanas nosacījumu pārkāpumi ir dokumentēti," teikts Elizejas pils paziņojumā.

Ceturtdien gaidāmas arī četru valstu ārlietu ministru sarunas par pamiera īstenošanas gaitu.

Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji ceturtdien uz vietas tiksies ar karojošo pušu pārstāvjiem, "lai bez kavēšanās" īstenotu pasākumus, par kuriem vienošanās tika panākta Minskā, norādīja Elizejas pilī.

Ugunspārtraukšana "jāievēro visā frontes līnijā bez izņēmuma" un tam jāseko smagā bruņojuma atvilkšanai, teikts Olanda biroja paziņojumā.

Merkeles birojs savukārt norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījis likt lietā savu ietekmi uz "separātistiem", lai to panāktu.

"Neizliksimies, ka tas, kas notika Debaļcevē, bija saskaņā ar vienošanos," sarunas gaitā teicis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Viņš arī pieprasījis "skaidras garantijas", lai novērstu turpmākus pamiera pārkāpumus, teikts Porošenko biroja paziņojumā.

Ukrainas prezidents arī sacīja, ka EDSO novērotājiem jāgarantē piekļuve Debaļcevei jau ceturtdien.

Porošenko trešdien vakarā paziņoja, ka Ukraina lūgs ANO izdot Drošības padomes mandātu starptautisko miera uzturētāju izvietošanai konflikta zonā.

Ukrainai vislabākais miera uzturētāju formāts būtu Eiropas Savienības (ES) policijas misija, sacīja Ukrainas prezidents. "Tas būtu visefektīvākais drošības garants situācijā, kad mieru neievēro nedz Krievija, nedz tie, kurus tā atbalsta."

Krievija kategoriski šo ieceri noraidīja, bet Vācija un ES pauda šaubas.

"Tas raisa bažas, ka Ukraina mēģina iznīcināt Minskas vienošanos," sacīja Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

Minskas līgumos izvirzīts nosacījums, ka Krievijas finansētie un apbruņotie kaujinieki izveido savus policijas spēkus, kurus uzraudzītu EDSO, viņš norādīja.

ES amatpersona Macejs Poposkis norādīja, ka savienībai ir jāuzzina kas vairāk par Porošenko iniciatīvu.

"Jebkādai ES līdzdalībai būtu jābalstās skaidrā mandātā, un par to būtu jādebatē ar dalībvalstīm," sacīja Poposkis.

Miera uzturētāju misijas izveidošana ir nereāla, jo tā ANO Drošības padomē būtu jāapstiprina arī Krievijai, kurai, kā zināms, padomē ir veto tiesības, sacīja Vācijas valdības Krievijas jautājumu koordinators Gernots Erlers.

"Krievija uzskata, ka ES ir viena no konflikta pusēm, un man nešķiet, ka šajā jautājumā izdosies panākt vienprātību," Vācijas televīzijā sacīja Erlers.

Porošenko ceturtdien norādīja, ka miera uzturētāji būtu jāizvieto gan līdzās frontes līnijai, gan arī Ukrainas robežai ar Krieviju.

Maskavas atbalstīto kaujinieku līderis Edurds Basurins Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax" norādīja, ka miera uzturētāju izvietošana būtu pieņemama tikai līdzās frontes līnijai.

Tikai četras dienas pēc pamiera līguma stāšanās spēkā Baltkrievijas galvaspilsētā noslēgtais līgums ir tuvu sabrukumam.

Šonedēļ Krievijas algotņi un karavīri, ignorējot Minskas līgumus, iebruka stratēģiski svarīgajā Debaļcevē, kuru viņi pirms tam bija ielenkuši, piespiežot tūkstošiem Ukrainas armijas karavīru atkāpties.

Kijeva un Rietumi apsūdz Krieviju cinismā, jo tā, iesaistoties miera sarunās, vienlaikus turpina iesūtīt Ukrainā savus karavīrus un bruņutehniku.

Pat Krievijas telekanālu uzņemtajos kadros šonedēļ bija redzams, ka Ukrainā iesūtītos Krievijas algotņus un karavīrus Debaļcevē komandē Krievijas Sauszemes spēku komandiera vietnieks ģenerālleitnants Aleksandrs Ļencovs.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.