Lielbritānija un Spānija ceturtdien paziņojušas, ka Ukrainas konflikts jāatrisina dialoga ceļā un nevajadzētu sniegt militāru palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
"Mēs neuzskatām, ka šobrīd būtu noderīgi sniegt letālu palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem," Madridē kopīgā preses konferencē ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Manuelu Garsiju-Margaljo paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.
"Bet mēs paturam tiesības šo pozīciju pārskatīt. Mums ir skaidrs, ka mēs nevaram atļauties pieļaut Ukrainas bruņoto spēku sabrukumu, lai gan es domāju, ka viņi šobrīd ir tālu no šāda stāvokļa," norādīja Hamonds.
"Tāpēc Lielbritānija šobrīd nemainīs savu nostāju," viņš piebilda.
Kijeva ir lūgusi Rietumiem nosūtīt Ukrainas bruņotajiem spēkiem ieročus, šādi palīdzot cīņā ar prokremliskajiem kaujiniekiem Donbasā.
Hamonds pauda viedokli, ka jautājums par palīdzību Ukrainas armijai jāizlemj katrai valstij atsevišķi, uzsverot, ka tas nav nedz Eiropas Savienības (ES), nedz NATO jautājums.
Garsija-Margaljo tomēr piebilda, ka labprāt sagaidītu no ES vienotu nostāju šajā jautājumā.
Kijeva un Rietumi apsūdz Krieviju cinismā, jo tā, iesaistoties miera sarunās, vienlaikus turpina iesūtīt Ukrainā savus karavīrus un bruņutehniku.
Šonedēļ Krievijas algotņi un karavīri, ignorējot Minskas līgumus, iebruka stratēģiski svarīgajā Debaļcevē, kuru viņi pirms tam bija ielenkuši, piespiežot tūkstošiem Ukrainas armijas karavīru atkāpties.
Garsija-Margaljo Ukrainas konflikta risināšanā aicināja uz godīgu un atklātu dialogu un mudināja Krieviju respektēt starptautiskās tiesības un Ukrainas teritoriālo integritāti.
Hamonds piebilda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekrišana darīt kaut ko vēl nebūs par iemeslu sankciju atcelšanai. Nepieciešama konkrēta rīcība un karavīru un tehnikas atsaukšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
